"Pēdējais Lāčplēsis" pieejams Draugiem.tv Interneta televīzijā (0)

Veicot mikromaksājumu ar sms vai maksājumu karti, interesentiem ir iespējams iegādāties filmu uz 24 stundām. Filma var noskatīties šeit.

 

Atgādinām, ka 2010. gadā, filmai nonākot Lattelecom interaktīvās televīzijas saturā, tā mīklaini no turienes pazuda jau pēc trim dienām. Toreiz filmas režisors Jānis Vingris stāstīja, ka filmas izņemšanu “Lattelecom” pārstāvji neesot pamatojuši, vien norādot, ka esot nepieciešamas kādas izziņas no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), jo filmā ir “politiskas noskaņas, jo notiek cīņa starp labajiem un sliktajiem.” 

Filmas ceļš līdz skatītājiem ir bijis garš - uzņemšanas darbi iesākās 2007. gadā, bet  jau nepilnu gadu vēlāk - 2008. gadā - notika pirmais mēģinājums apturēt filmas uzņemšanu - filmas veidotājiem tika liegta iespēja prezentēt iesākto darbu Nacionālā Kino centra ekspertu padomei un tādā veidā līdzvērtīgi piedalīties konkursā par valsts finansējuma saņemšanu filmas pabeigšanai.

2010. gadā, reaģējot uz filmai piemēroto cenzūru, pasaulē pazīstamā nevalstiskā organizācija "Reportieri bez robežām" izplatīja nosodījumu un savā preses un vārda brīvības reitingu tabulā Latviju nobīdīja uz 30. vietu. "Reportieri bez robežām", kuras mītnes vieta ir Parīzē, sastāda šādu tabulu kopš 2002. gada, bet Baltijas valstis tajā iekļauj kopš 2003. gada, un iepriekš Latvija vienmēr atradusies pirmajā divdesmitniekā. Toreiz "Latvijas avīze" rakstīja: "ir pamats domāt, ka viens no galvenajiem iemesliem meklējams peripetijās ap Jāņa Vingra īsfilmu "Pēdējais Lāčplēsis". Vai, konkrēti, dažu mūsu instanču, ieskaitot KNAB, nostājā, kuras dēļ mokoši un par spīti naudas trūkumam tomēr tapušās filmas izplatīšana tika nobremzēta. Tajā saskatīja pirms vēlēšanām nepieļaujamu slēpto aģitāciju tāpēc vien, ka filma pauda, kā bija sacījis potenciālā izplatītāja "Lattelecom" pārstāvis, "politiskas noskaņas". Proti, simboliskais tēls Dr. Šņukurs tikpat simboliski iemieso treknos gadus. Bet šoreiz tiešām Eiropa mūs laikam nesaprata. Jo, pirmkārt, spēlfilma, kas var patikt vai nepatikt un par kuras kvalitāti lai lemj kinokritiķi, nav partijas reklāma, uz ko attiecas likumā noteikti priekšvēlēšanu kampaņas ierobežojumi. Otrkārt, māksliniekiem piemīt sava pārliecība un vairākumam arī savi politiski uzskati, kas viņu darbos nereti atspoguļojas, un administratīvi liktus šķēršļus to izplatīšanai sauc par cenzūru."

Līdz šim "Pēdējais Lāčplēsis" Latvijas interneta lietotājiem ir bijis pieejams no Vācijā bāzētajiem Onlinefilm.org serveriem, kas par nelielu samaksu piedāvā filmu lejupielādēt.

 

 

Latvijā pie varas ir nonācis vīrs ar šņukuru, kurš sevi dēvē par Doktoru Šņukuru jeb Dr.Šņukuru. Viņš ir novedis valsti līdz iznīcībai, ir sagūstījis vai iznīcinājis visus labos cilvēkus. Visus, izņemot divus – Maiju un Antiņu, kuri vēl nesagūstīti slapstās no vajātājiem. Viņu cerība ir uz Lāčplēša atgriešanos, kurš varētu vest viņus cīņā pret Dr.Šņukuru.

Guntis Pilsums, Mārtiņš Eihe, Indra Burkovska, Juris Strenga, Kārlis Būmeisters, Dana Dombrovska, Aleksandrs Radzēvičs, Dace Eversa, Agris Māsēns.

Režisors un producents: Jānis Vingris, operators: Uldis Jancis, mākslinieks: Jurģis Krāsons, komponists: Andris Vilcāns, skaņu režisors: Andris Barons, grims: Dzintra Bijubena, kostīmu māksliniece: Sandra Sila, datorgrafika: Arnis Hagendorfs, Aigars Gercāns, Nauris Ašenkamfs.