Gunārs Kalniņš dzīvo Spānijā un jūtas laimīgs (0)

Gunārs Kalniņš, kurš Latvijā kļuva pazīstams jau pirms daudziem gadiem, kad kopā ar Laimu Vaikuli uzstājās kā mazais panks, 2009. gada vasarā devās uz Spāniju. Gunārs atsacījās no veiksmīgās mūziķa karjeras dzimtenē, tā vietā izvēloties mīlestību un laimīgu dzīvi saulainajā Spānijā, kur, pēc Gunāra draugu stāstītā, pārcēlies kopā ar partneri Daini Zariņu, tā vēsta portāls "Kas jauns".

Tagad Kalniņš ieradies Latvijā, lai, tāpat kā pērn, ar „GG Choir” sniegtu Ziemassvētku koncertus, bet pēc tam atkal atgrieztos Spānijā. 

Mazais panks sen jau ir izaudzis — Gunārs Kalniņš šogad nosvinējis 30. dzimšanas dienu. Pēdējā laikā viņš no publicitātes izvairījies un nestāsta ne par savu personisko dzīvi, ne par to, ar ko īsti nodarbojas Barselonā. 

 

 

Tikko viņš sniedzis interviju žurnālam „SestDiena”, kurā atklāj, ka Barselonā „nodarbojas ar mūziku” un „nevienā viesnīcā podus nemazgā”. Spānijā viņš arī jūtas daudz komfortablāk nekā reiz Latvijā un ir laimīgs. 

Par savu aizbraukšanu no Latvijas viņš saka: „…es vispār negribēju, lai kāds uzzina, ka aizbraucu. Gribēju klusiņām notīties un to arī izdarīju. Nu, nebraucu es apprecēties, man vispār nebija ģenerālā uzstādījuma. Vienkārši biju nolēmis sākt jaunu paragrāfu savā dzīvē. Atdevu bibliotēkai grāmatas, izdāļāju savas cepures un aizbraucu ar to, ko var salikt mašīnā. Bet pēc diviem mēnešiem ļoti nesmukā veidā parādījās informācija, ka esmu aizbraucis uz Spāniju apprecēties, un visas tās pārējās lietas. Varu oficiāli paziņot, ka nekad neapstiprināšu un nekad arī nenoliegšu, esmu es gejs vai neesmu. Tas nav mans sabiedriskais pienākums. Cilvēki jau tāpat visu zina labāk nekā es pats.” 

 

Tagad Kalniņš jau ir iemācījies spāņu valodu un mācās kataloņu valodu, jo Barselona taču ir Katalonijas galvaspilsēta. Viņš saka, ka kataloņu valodu mācās, jo vēlas dzīvot viņu zemē. Tāpat latviešu valoda būtu jāzina visiem, tiem, kuri grib dzīvot Latvijā. "Zinu, ka jums būs referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu. Manuprāt, runājam kaut vai azerbaidžāņu valodā, bet galvenais – nekaujamies viens ar otru. Jo tās ir politiķu spēlītes, kas uzkūda vienu cilvēku daļu pret otru, un mēs kā peškas lēkājam līdzi, kā marionetes. Tas, ka latvietis zina krievu valodu, nav nekas slikts. Bet, ja tu dzīvo šajā valstī 50 gadus un nerunā latviski, un taisies dzīvot arī nākamos 50 un turpināt justies labi – tad gan kaut kas laikam nav kārtībā," stāsta Gunārs.

 

 

»  Grims un svētku frizūras