Informācija par Dailes teātra jubilejas sezonas aktualitātēm (0)

8. septembrī plkst. 14.30 Dailes teātra 2. stāva skatītāju foajē notika preses konference, kurā informēsim par 2010./2011. gada sezonas aktualitātēm.

Preses konferencē piedalījās kultūras ministrs Ints Dālderis, Dailes teātra direktors Andris Vītols, mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Vilkārsis, komunikācijas un mārketinga direktore Indra Rubene, režisori Ģirts Ēcis un Regnārs Vaivars, teātra muzikālās daļas vadītājs Juris Vaivods, kā arī aktieri Vita Vārpiņa, Rēzija Kalniņa, Andris Bērziņš, Intars Rešetins un Ērika Eglija, kā arī „BTA” apdrošināšanas akciju sabiedrības Valdes loceklis Jānis Lucaus.

Kultūras ministrs Ints Dālderis komentē šodienas situāciju Latvijas teātra vidē: „Ekonomiski vissarežģītāko laiku, kas valstī bija šajā un pagājušajā gadā, kultūras nozarē esam izturējuši. Lai arī finansējumu nācās ievērojami samazināt, pateicoties kultūras iestāžu vadītāju un kultūras nozares darbinieku izpratnei, kā arī veicot nopietnu revīziju kopējā sistēmā, ir izdevies panākt, ka visas valsts finansētās nacionālās kultūras iestādes, to vidū Dailes teātris, turpina strādāt. Nākamajā gadā būtisku valsts dotācijas palielinājumu kultūras nozarei nevaram gaidīt, tomēr, plānojot kultūras iestāžu saimniecību racionāli, varam domāt ne vien par to saglabāšanu, bet arī attīstību. Es uzskatu, ka Dailes teātrim ir potenciāls atjaunot Latvijā muzikālā teātra tradīcijas, šo žanru attīstot līdzās dramatiskā teātra izrādēm – to pieļauj gan telpu apjoms, gan aktieru trupa. Muzikālās izrādes kā viens no teātra stratēģiskiem attīstības mērķiem ietver sevī gan aktieru papildizglītību, gan ar laiku arī vieglās mūzikas un džeza orķestra veidošanu.”

Preses konferencē tiks sniegta plašāka informācija par Dailes teātra jubilejas sezonu, kas tiks atklāta 17. septembrī ar Fridriha Šillera traģēdijas „Marija Stjuarte” jauniestudējuma pirmizrādi Dž.Dž.Džilindžera režijā. Nākamā pirmizrāde Lielajā zālē - Rolanda Atkočūna iestudētais Jāņa Lūsēna un Egila Zirņa mūzikls „Ceplis” - gaidāma 5. novembrī. 21. janvārī komēdiju cienītājus gaidīs Reja Kūnija un Džona Čepmena komēdijas „Gulta, lēdijas un džentlmeņi” pirmizrāde (režisors Dž.Dž.Džilindžers). Jaunos skatītājus priecēs izrāde „Vārnu ielas republika” – Lauras Grozas iestudējumā tā pirmizrādi piedzīvos 18. martā. Pītera Šefera drāmu „Amadejs” iestudēs viesrežisors Jans Villems van den Boss (pirmizrāde paredzēta 11. maijā). Arī šajā sezonā plānoti tradicionālie Ziemassvētku un Teātra dienas koncerti.

Mazās zāles pirmā pirmizrāde - Oto Eskina lugas „Duets” iestudējums - notiks 24. septembrī, tā būs režisora Ģirta Ēča Dailes teātra debija. Vēl viens debitants Dailes teātrī Mārtiņš Eihe iestudēs Aleksandra Vampilova „Atvadas jūnijā” (pirmizrāde 3. decembrī). Latviešu klasikas – Rūdolfa Blaumaņa „Zagļu” iestudējumu – veidos Kārlis Auškāps (pirmizrāde 28. janvārī). Aprīlī izrādi „Venice” pēc Renesanses laikmeta dramaturgu lugu motīviem veidos Mihails Gruzdovs.

Kamerzālē pirmo sezonas jauniestudējumu veido Regnārs Vaivars, kurš iestudē izrādi „Aija pēc Jaunsudrabiņa”, uz pirmizrādi aicinot 1. oktobrī. Dž.Dž.Džilindžers veidos Noras Ikstenas grāmatas „Amour fou” skatuves versiju (pirmizrāde 26. novembrī). Februārī Mihails Gruzdovs uz skatuves iedzīvinās Knuta Hamsuna romānu „Loks noslēdzies”, bet aprīlī režisore Laura Groza un aktrise Rēzija Kalniņa veidos monoizrādi „Es – Frīda Kalo”.

Sezonas centrālais notikums būs Dailes teātra 90. jubilejas svinības, kuru plašā programma vainagosies ar koncertstāstu „Spēlēju, dancoju”, kas tiks rādīts 19., 20. un 21. novembrī. 19. novembrī Dailes teātrī notiekošo būs iespēja vērot tiešraidē LTV1, kā arī klausīties LR1 un LR3.

Jubilejas laikā būs iespēja noskatīties labākās repertuārā esošās izrādes, kā arī vairāku izrāžu atjaunojumus. 9. novembrī uz skatuves atgriezīsies Emīla Dārziņa, Raimonda Paula un Jāņa Jurkāna koncertstāsts „Melanholiskais valsis”. 10. novembrī Mazajā zālē tiks rādīta Alberta Remsdela Gērnija luga „Mīlestības vēstules” ar Mirdzu Martinsoni un Juri Kalniņu. 14. novembrī Mazajā zālē atkal būs iespēja tikties ar Ģirtu Ķesteri un grupu „Dzelzs vilks” Aleksandra Obrazcova un Jura Kaukuļa rokpoēmā „Man arī būtu bail”. Savukārt 16. novembrī Mazajā zālē Jānis Paukštello, Vita Vārpiņa, Artūrs Skrastiņš un Raimonds Pauls vedīs skatītājus Jāņa Petera dzejas pasaulē poēmā „Nakts pēc tautasdziesmas”.

Līdzās izrādēm teātra jubilejas ietvaros tiks izdots mūzikas albums „Spēlēju, dancoju”, notiks izstādes „Arhitekte Marta Staņa”, „Dailes teātra kostīmi” un „Plakāti Dailei”, būs iespēja skatīt Daili kinolentēs – izrāžu ierakstos un kinodokumentos, doties ekskursijā „Satura rādītājs”, kā arī ekskursijās ar arhitektiem Ievu Zībārti, Jāni Lejnieku un Vitu Bangu. Tiks izdota arī pavārgrāmata „Dailes teātra virtuve”.

19. novembrī LTV1 pirms tiešraides no Dailes teātra 90 gadu svinībām notiks video filmas „Dailes teātris. Jaunie laiki (1987-2010) ” pirmizrāde. Savukārt LR3 „Klasika” no 3. oktobra septiņās svētdienās veidos Dailes teātra komponistiem un muzikālajiem vadītājiem veltītus raidījumus.

 

Dailes teātra 2010./2011. gada sezona

 

LIELAJĀ ZĀLĒ
Džons Apdaiks ĪSTVIKAS RAGANAS
Mihails Bulgakovs VERSAĻAS KODS
Valdis Grēviņš GAISA GRĀBEKĻI
Grigorijs Gorins TILS PŪCESSPIEĢELIS
Jāņa Lūsēna muzikālais vakars LABVAKAR, LATVIJA!
Rejs Kūnijs JA MANA SIEVA UZZINĀS...
Ērihs Kestners PUNKTIŅA UN ANTONS
Māra Zālīte, Uldis Marhilēvičs PRIEKULES IKARS
Rafijs Šarts MANU SIEVU SAUC MORISS
Pjotrs Rozenfelds LODES PĀR BRODVEJU
Antons Čehovs KAIJA

Sagatavošanā:
Fridrihs Šillers MARIJA STJUARTE
Jānis Lūsēns, Egils Zirnis CEPLIS
DAILES TEĀTRA 90 GADU JUBILEJAS KONCERTS
ZIEMASSVĒTKU KONCERTS
Rejs Kūnijs, Džons Čepmens GULTA, LĒDIJAS UN DŽENTLMEŅI
Jānis Grīziņš VĀRNU IELAS REPUBLIKA
TEĀTRA DIENAS KONCERTS
Pīters Šefers AMADEJS

MAZAJĀ ZĀLĒ
Mario Frati RĪT MANAS KĀZAS
Vara Vētras un Intara Rešetina koncertuzvedums TU ESI SKAISTA VISOS NIEKOS, SĪKUMOS...
Milena Bogavaca KA TAVU TĒTI!
Raimonda Paula un Rēzijas Kalniņas muzikālā programma GAN JAU ATVĒRSIES SIRDS...:)
Norms Fosters KAD CITI JAU GUĻ
Ēriks Emanuels Šmits MAZIE LAULĪBU NOZIEGUMI
Aleksejs Slapovskis NE TĀDS KĀ VISI CITI
Biļana Srbļanoviča SISEŅI
Mārtins Makdona SPILVENCILVĒKS

Sagatavošanā:
Oto Eskins DUETS
Aleksandrs Vampilovs ATVADAS JŪNIJĀ
Rūdolfs Blaumanis ZAGĻI
VENICE (pēc Renesanses laikmeta dramaturgu lugu motīviem)


KAMERZĀLĒ
Nora Ikstena REGĪNA
Marks Reivenhils TERORISTE
Alberts Kronenbergs JĒRĀDIŅA
Dorota Maslovska DIVI NABADZĪGI RUMĀŅI
Mika Milliaho VĪRIEŠI UZ NERVU SABRUKUMA ROBEŽAS
Fjodors Dostojevskis IDIOTS. PĒDĒJĀ NAKTS
Marks Reivenhils SHOPPING & FUCKING
Mihails Bulgakovs SUŅA SIRDS
Denī Robērs INTIM


Sagatavošanā:
AIJA PĒC JAUNSUDRABIŅA
Nora Ikstena AMOUR FOU
Knuts Hamsuns LOKS NOSLĒDZIES
Glorija Montero ES – FRĪDA KALO

Radošo meklējumu cikls „Brīva skatuve”
BRĪVĪBAS 36

SEZONAS JAUNIESTUDĒJUMI

LIELAJĀ ZĀLĒ

Fridrihs Šillers MARIJA STJUARTE
Traģēdija 2 cēlienos
No vācu valodas tulkojis Rainis
Pirmizrāde 2010. gada 17. septembrī

Ievadot Dailes teātra 90 gadu jubilejas sezonu, teātris atgriežas pie klasiskajām vērtībām. Šī būs tikšanās ar Dailes teātra leģendāro pagātni jaunā skatījumā – režisors Dž.Dž.Džilindžers pirmo reizi iestudē pasaules dramaturģijas klasiku, solot formā vērienīgi greznu un saturā dramatiski romantisku uzvedumu.

Šoreiz režisoru mazāk interesē Elizabetes laika Anglijas reliģiskās un vēsturiskās krustugunis vai monarha vienpersoniskā politiskā tirānija, bet gan cilvēcisko drāmu vētras un dziņas, dziļie pārdzīvojumi un spēcīgās kaislības, ko iepazīst, kurās deg un kuras aizdedzina citos izrādes varoņi.

Lomās: Rēzija Kalniņa (Elizabete, Anglijas karaliene), Vita Vārpiņa (Marija Stjuarte, Skotijas karaliene, gūstekne Anglijā), Ģirts Ķesteris (Roberts Dadlijs, grāfs Lesters), Pēteris Liepiņš (Džordžs Talbots, grāfs Šrūsberijs), Andris Bērziņš (Viljams Čečils, barons Berlejs, Anglijas virsmantzinis), Artis Robežnieks (Viljams Devisons, valsts sekretārs), Juris Žagars (Amijs Polets, bruņinieks, Marijas sargs), Kristaps Rasims (Mortimers, viņa brāļadēls), Āris Rozentāls (Grāfs Belevrs, ārkārtējs Francijas vēstnieks), Gints Andžāns (Okelijs, Mortimera draugs / Sargs), Jānis Paukštello vai Juris Bartkevičs (Melvils, Marijas pils pārvaldnieks), Olga Dreģe (Hanna Kenedija, Marijas aukle), Dainis Grūbe (Sardzes virsnieks), Mārtiņš Počs (Sargs / Pāžs)

Režisors – Dž.Dž.Džilindžers, scenogrāfs – Kristaps Skulte, kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa, komponists – Kārlis Lācis, gaismu mākslinieks – Igors Kapustins (Igaunija)


Jānis Lūsēns, Egils Zirnis CEPLIS
Mūzikls 2 daļās

Pirmizrāde 2010. gada 5. novembrī

Viņš bija varens. Un būs. Ikviens latvietis zina šo jau par klasisku kļuvušo frāzi. Stāsts par nesalaužamo latviešu biznesmeni un avantūristu Edgaru Cepli dzīvo filmā un uz teātru skatuvēm. Šoreiz – gluži jaunā muzikālā veidolā.

Laiki mainās, bet vērtības un tikumi/netikumi paliek tie paši. Tādi mēs esam. Un būsim.

Lomās: Andris Bērziņš (Edgars Ceplis), Rēzija Kalniņa (Austra), Ieva Pļavniece (Berta), Harijs Spanovskis (Miķelis Nagainis), Jānis Paukštello (Teodors Seskis), Intars Rešetins (Cēzars Caune), Ilze Ķuzule-Skrastiņa vai Ērika Eglija (Milda Mednis), Artis Robežnieks (Edmunds Sausais), Ilze Vazdika vai Olga Dreģe (Sausene), Sarmīte Rubule (Valentīna), Valdis Liepiņš (Oskars Briedis), Ivars Auziņš (Jānis Ūdris), Lauris Dzelzītis (Mārtiņš Zutis), Juris Frinbergs (Kārlis Lūsis), Juris Bartkevičs (Augusts Līnis), Esmeralda Ermale (Kalpone), Pēteris Gaudiņš (Slepenpolicists)

Mūziķi - Jānis Lūsēns (seniors), Jānis Lūsēns (juniors), Kaspars Grigalis, Aivars Gudrais, Marita Bērziņa

Režisors – Rolands Atkočūns (Lietuva), muzikālais vadītājs – Juris Vaivods, scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa, horeogrāfe – Inga Raudinga, gaismu mākslinieks – Igors Kapustins (Igaunija)


Koncertstāsts SPĒLĒJU, DANCOJU
Dailes teātrim - 90

Pirmizrāde 2010. gada 19. novembrī

Jubileja ir brīdis, kad iespējams apstāties un atskatīties uz to, kas bijis skaistākais, romantiskākais, veiksmīgākais. Uz tiem, kuri radījuši, veidojuši un apvijuši leģendām Dailes teātri. Šis ir brīdis apliecināt savu mīlestību un atcerēties – lai atkal varētu doties uz priekšu un mainīties uz augšu.

Koncertā piedalās Dailes teātra esošie un bijušie aktieri, kā arī orķestris „Sinfonietta Rīga” diriģenta Normunda Šnē vadībā.

Režisore – Laura Groza, scenārija autore – Evita Mamaja, mūzikas režisors – Juris Vaivods, scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa, kustību konsultante – Inga Krasovska, gaismu mākslinieks – Mārtiņš Kudiņš


Rejs Kūnijs, Džons Čepmens GULTA, LĒDIJAS UN DŽENTLMEŅI
Komēdija 2 cēlienos

Tulkojis Dž.Dž.Džilindžers
Pirmizrāde 2011. gada 21. janvārī

Jo grūtāk klājas ikdienas dzīvē, jo krāšņāk uzplaukst komēdija. Rejs Kūnijs un Džons Čepmens ir īsti komēdiju virtuozi – ir gandrīz neiespējams izsekot viņu savirpinātajām attiecību, notikumu un pārpratumu kaskādēm.

Elegantajos Londonas apartamentos iet juku jukām. Nepietiek ar laulāto pāru intrigām – tām pa vidu vēl jaucas modīgs dizaineris, krāšņa blondīne un ekstravaganta bērnu grāmatu autore. Kārtīgas izsmiešanās kūre garantēta!

Lomās: Vita Vārpiņa (Džoanna Marhema), Ģirts Ķesteris (Filips Marhems), Juris Žagars (Henrijs Lodžs), Sarmīte Rubule (Linda Lodža), Lilita Ozoliņa (Brauna), Intars Rešetins (Alisters Spenlovs), Elīna Dzelme (Silvija), Pēteris Gaudiņš (Volters Pengberns)

Režisors – Dž.Dž.Džilindžers, scenogrāfs – Kristaps Skulte, kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa, horeogrāfe – Inga Krasovska



Jānis Grīziņš VĀRNU IELAS REPUBLIKA
Izrāde bērniem 2 cēlienos

Dramatizējis Lauris Gundars
Pirmizrāde 2011. gada 18. martā

Lielie nemaz nenojauš, ka blakus tiem pastāv tik daudzas bālģīmaino, papuasu, kazaku un kovboju valstis ar saviem vadoņiem un augsti attīstītu valstisku organizāciju. Smilšainajā Rīgas nomalē Grīziņkalnā atrodas slavenā Vārnu ielas republika. No seniem laikiem te ir noteiktas robežas, te ir sava Itālija un savs Vidusjūras kūrorts, kura teritoriālajos ūdeņos nedrīkst kuģot sarkanādainie brāļi.

Vārnu ielas republikāņi savas valsts godu aizstāv līdz pēdējam elpas vilcienam un pēdējam akmenim. Viņi nav uz mušpapīra ķerami. Un viņi neatzīst it nekādas varas pār sevi: ne gorodovoju, ne žandarmu, ne tramvajvaldes, nedz bodnieku un domnieku. Viņi ved politiku, paceļ jautājumus, noslēdz pamieru un risina priekšā nākošos konfliktus. Vārnu ielas republikā iet gana lustīgi. Pa riktīgam.

Lomās: Lauris Subatnieks, Kristīne Nevarauska, Mārtiņš Počs, Aldis Siliņš, Dainis Grūbe, Gints Grāvelis, Kristaps Rasims, Artūrs Dīcis, Intars Rešetins, Ilze Vazdika, Akvelīna Līvmane, Dainis Gaidelis, Ivars Auziņš, Pēteris Liepiņš, Pēteris Gaudiņš

Režisore – Laura Groza, scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece – Anna Heinrihsone, komponists – Juris Vaivods, horeogrāfs – Alberts Kivlenieks


Pīters Šefers AMADEJS
Drāma 2 cēlienos

No angļu valodas tulkojusi Evita Mamaja
Pirmizrāde 2011. gada 11. maijā

Viņš ir galma komponists, viņš nosaka valsts mūzikas dzīvi, un bez viņa ziņas impērijā nenotiek nekas. Saljēri ir talantīgs. Taču viņš nav ģēnijs. Traģiskākais, ka viņš pats to apzinās.

Savukārt jaunais Mocarts ir nepanesami bezkaunīgs, pašapzinīgs un vulgārs. Bet viņa mūzikai ir pieskāries Dievs.

Saljēri dievināja Mocarta mūziku, un viņš nozvērējās to iznīcināt. Vai Saljēri tiešām noindēja Mocartu? Viņš pats ir par to pārliecināts.

Lomās: Artūrs Skrastiņš (Antonio Saljēri), Mārtiņš Počs (Volfgangs Amadejs Mocarts), Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Konstance), Ivars Auziņš (Imperators Jozefs II), Artis Robežnieks (Barons van Svitens), Pēteris Gaudiņš (Grāfs fon Štreks), Juris Kalniņš (Grāfs Orsiņjī-Rozenbergs), Lauris Subatnieks, Dainis Gaidelis (Tenku vāceles), Ieva Pļavniece (Katrīna Kavaljēri)

Režisors – Jans Villems van den Boss (Lielbritānija), scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa



ZIEMASSVĒTKU KONCERTS

Pirmizrāde 2010. gada 18. decembrī

Sapludinot kristietības un pagānisma tradīcijas, koncerta 1. daļā izskanēs latviešu Ziemassvētku dziesmas. Savukārt 2. daļā skatītājus gaida īpašs veltījums – ar latviešu jauno dzejnieku tekstiem sarakstītas dziesmas, ko īpaši Dailes teātra 90 gadu jubilejas sezonai sacerējuši komponisti, kuri savulaik sadarbojušies ar Dailes teātri.

Režisore – Inese Mičule, muzikālais vadītājs – Juris Vaivods, scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Ieva Kauliņa


TEĀTRA DIENAS KONCERTS

Pirmizrāde 2011. gada 23. martā

Ikgadējā Teātra dienas koncertā skatītājus gaida latviešu smieklu panorāma. Lai pasmietos paši par sevi un citiem, Dailes teātra aktieri izspēlēs, izdziedās, izrunās un izdejos gan teatrālus, gan muzikālus, gan runājamus, gan arī horeogrāfiskus numurus.


Muzikālais vadītājs – Juris Vaivods


MAZAJĀ ZĀLĒ

Oto Eskins DUETS
Meistarklase 1 daļā

Tulkojuši Ilmārs Šlāpins un Evita Mamaja
Pirmizrāde 2010. gada 24. septembrī

Mēdz teikt, ka Sāra Bernāra bija pēdējā izcilā 19. gadsimta aktrise, bet Eleonora Dūze – pirmā izcilā 20. gadsimta aktrise. Divas Eiropas teātra zvaigznes, kas sajūsmināja sava laika publiku un atstāja leģendas nākamajiem gadsimtiem.

Amerikāņu dramaturga Oto Eskina luga vēsta par iespējamo, realitātē nenotikušo teātra primadonnu sastapšanos. Atceroties savus slavas gadus un bijušo skatuves triumfu, kā arī savas dzīves dramatiskās kolīzijas un savstarpējās intrigas, abas skatuves dīvas dalās uzskatos par teātri un aktiera spēles stiliem. Cīņa starp „veco” un „jauno” teātri reizē ir arī sāncensība starp divām vitālām personībām. Tā ir savdabīga himna teātrim, luga par dzīvi un nāvi uz skatuves.

Šis ir pirmais režisora Ģirta Ēča iestudējums Dailes teātrī.

Lomās: Lilita Ozoliņa (Eleonora Dūze), Mirdza Martinsone (Sāra Bernāra), Aldis Siliņš (Vīrietis)

Režisors – Ģirts Ēcis, scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Ieva Kauliņa, gaismu mākslinieks – Mārtiņš Kudiņš


Aleksandrs Vampilovs ATVADAS JŪNIJĀ

No krievu valodas tulkojis Raimonds Auškāps
Pirmizrāde 2010. gada 3. decembrī

Septiņu gadu laikā krievu dramaturgs Aleksandrs Vampilovs (1937-1972) uzrakstīja septiņas labas lugas.

„Atvadas jūnijā” (1966) ir pirmā lielā Vampilova luga, kurā ikdienas dzīves patiesīgums un sarežģītie personāžu raksturi rāda brīdi, kad atmostas sirdsapziņa un notiek visu vērtību pārvērtēšana. Notikumi ir īsti satīriski un reizē traģikomiski. Bet pāri visam valda dzirkstošs jauneklīgums un alkas pēc dzīves.

Lomās: Aldis Siliņš (Koļesovs), Dainis Grūbe (Bukins), Lauris Subatnieks (Gomira), Pēteris Liepiņš (Repņikovs), Dainis Gaidelis (Zolotujevs), Inita Dzelme (Taņa), Aija Dzērve (Maša), Indra Briķe (Repņikova), Gints Andžāns (Frolovs), Baiba Neja vai Ērika Eglija (Skaistule), Akvelīna Līvmane vai Olga Dreģe (Komsordze)

Režisors – Mārtiņš Eihe, scenogrāfs – Kristiāns Brekte, kostīmu māksliniece – Kristīne Vītola



Rūdolfs Blaumanis ZAGĻI
Joku luga ar dziedāšanu 2 cēlienos

Pirmizrāde 2011. gada 28. janvārī

„Rīgas publika tak daudz ko redzējuse, un tomēr tā vietām rēcin rēca,” – Rūdolfs Blaumanis raksta vēstulē pēc lugas pirmizrādes 1890. gadā. Pirmā Blaumaņa sarakstītā luga atrod lielu patikšanu pie skatītājiem. „Zagļu” personāžiem iet tiešām raibi, īsto un iedomāto zagļu tvarstīšana noved pie jautriem sarežģījumiem un veselas pārpratumu virknes. Kviešu zagļi pārvēršas par siržu zagļiem, un brīžiem liekas, ka pats saimnieks kļuvis ārprātīgs.

Un kur tad vēl precību lietas – priekš precēšanās vīrietis nekad nav par vecu!

Lomās: Harijs Spanovskis (Kārklēns, Kārklēnu mājas saimnieks), Ērika Eglija (Maija, viņa meita), Ligita Skujiņa (Liene, viņa māsa), Gints Grāvelis (Namnieks), Mārtiņš Počs vai Kristaps Rasims (Ozolu Pēteris), Artis Robežnieks (Ješka, Kārklēna puisis), Kristīne Nevarauska (Ilze, viņa sieva), Jānis Paukštello (Ābrams, žīds)

Režisors – Kārlis Auškāps, scenogrāfs – Aigars Ozoliņš, kostīmu māksliniece – Ieva Kundziņa, muzikālais konsultants – Juris Vaivods


VENICE (pēc Renesanses laikmeta dramaturgu lugu motīviem)

Dramatizējis Mihails Gruzdovs
Pirmizrāde 2011. gada 15. aprīlī

Venēcija... 16. gadsimts... Venēcijas karnevāls. Ak, šis Venēcijas karnevāls!

Karnevālā bija atļauts viss! Mīlnieku tikšanās tika norunātas minūti pēc svešinieku iepazīšanās. Vīri neatpazina savas sievas, bet līgavas – savus līgavaiņus. Nolīgtajiem pasūtījumu slepkavām bija pilnīga rīcības brīvība...

Lomās: Inita Dzelme, Ērika Eglija, Baiba Neja, Sarmīte Rubule, Ģirts Ķesteris, Gints Andžāns, Kārlis Freimanis, Mirdza Martinsone, Harijs Spanovskis

Režisors – Mihails Gruzdovs, scenogrāfs un kostīmu mākslinieks – Andris Freibergs, horeogrāfs – Jurijs Vasiļkovs (Krievija)


KAMERZĀLĒ

AIJA PĒC JAUNSUDRABIŅA

Pirmizrāde 2010. gada 1. oktobrī

Pazīstamais stāsts par Jāņa Jaunsudrabiņa trauksmaino Aiju un viņas mūža vīriešiem režisora Regnāra Vaivara skatuviskajā versijā izvēršas vēstījumā par cilvēka laimes un mīlestības meklējumiem. Arī par vērtību sistēmu sabiedrībā, kurā ģimeniskums vairs nav reāls dzīves modelis. Ierastās, tradicionālās vērtības transformējas, bet cilvēku attiecību mūžīgie krustpunkti paliek tie paši. Trīs cilvēki, kuri cenšas beidzot uzsākt jaunu dzīvi, taču galu galā attopas nulles punktā – robežsituācijā, kurā vairs nav atpakaļceļa.

Lomās: Kristīne Nevarauska (Aija), Gints Grāvelis (Jānis), Artūrs Dīcis (Juris)

Režisors – Regnārs Vaivars, scenogrāfs – Aigars Ozoliņš, kostīmu māksliniece un horeogrāfe – Anta Priedīte


Nora Ikstena AMOUR FOU

Dž.Dž.Džilindžera dramatizējums
Pirmizrāde 2010. gada 26. novembrī

Pēc tam, kad Amo, Ada un Īvs izplosījušies kopā ar rakstnieci Noru Ikstenu, vēstījums par aplamo mīlu 69 pantos pārcēlies uz teātra skatuves.

Tas ir skaistākais no zemes stāstiem – stāsts par mīlestību. Maigi romantisks, kaislīgi nāvējošs, skurbi grēcīgs, naidā švirkstošs. Juteklisks un maigs. Esiet uzmanīgi!

Lomās:     Mārtiņš Počs (Amo), Kristaps Rasims (Īvs), Elīna Dzelme (Ada)

Režisors un telpas iekārtojuma autors – Dž.Dž.Džilindžers, kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa, kustību konsultante – Inga Krasovska, gaismu mākslinieks – Mārtiņš Kudiņš


Knuts Hamsuns LOKS NOSLĒDZIES

Artūra Dīča dramatizējums
Pirmizrāde 2011. gada 4. februārī

Norvēģijas pilsētā pie fjordiem un līčiem jaunais Ābels ir tik atšķirīgs no citiem. Viņš nekas nav un neko negrib sasniegt. Liekas, ka viņam ir mazas prasības pret dzīvi. Liekas, ka viņš ir vienaldzīgs pret visu un visiem, ļauj laikam slīdēt un nepakustina ne pirksta. Reiz viņš ir bijis brīvs un laimīgs. Tagad, bezrūpīgi smaidot, viņš sagandē savu dzīvi un nesaprot naudas vērtību. Brīžiem pat šķiet, ka viņš ir ļaunākais ienaidnieks pats sev. Bet tāpēc viņš nebūt nav nelaimīgs. Un tas nav dabiski. Cilvēki viņu nesaprot. Citi kaut ko sasniedz, jo viņi ir tik ikdienišķi. Taču viņš pieder kādai viņiem nepazīstamai pasaulei.

Jebkuram citam sen būtu apnicis ar viņu nomocīties. Taču kurš gan var izprast sievietes sirds noslēpumus? Viņām ir savi plāni attiecībā uz Ābelu un viņa nākotni...
„Loks noslēdzies” ir pēdējais Knuta Hamsuna darbs, kas slēpj tādu enerģiju un mīklas, kas liek pie sevis atgriezties – cilvēka dvēseles meklējumu kardiogrammas amplitūdu cilvēka zemapziņā.

Lomās: Artūrs Skrastiņš, Rēzija Kalniņa, Valdis Liepiņš, Gints Andžāns, Kārlis Freimanis, Inita Dzelme, Mirdza Martinsone, Ieva Pļavniece, Andris Bērziņš, Juris Bartkevičs

Režisors – Mihails Gruzdovs


Glorija Montero ES – FRĪDA KALO
Rēzijas Kalniņas monoizrāde

Tulkojusi Laura Groza
Pirmizrāde 2011. gada 28. aprīlī

Reiz Meksikā visi zināja, kas ir Djego un Frīda. Tagad, vairāk nekā 50 gadus pēc Frīdas Kalo nāves, viņas darbiem rodas arvien vairāk apbrīnotāju.

Sīksta, nevaldāma, dzēlīga, impulsīva – Frīda Kalo ir visīstākā G.G.Markesa romāna varone. Būdama apsēsta ar sevi pašu, viņa glezno gandrīz vienīgi pašportretus, un viņas gleznu svarīgākā tēma ir viņa pati. Viņa glezno sevi asiņojošu, raudošu, uzšķērstu, ar humoru un fantāziju pārvēršot savas sāpes mākslā un tīksminoties par efektu, ko viņa pati, viņas ekstravagantais izskats, neparastais ģērbšanās stils un sulīgā valoda atstāj uz cilvēkiem. Frīda Kalo pati lielā mērā rada leģendu par sevi – leģendu, kurai piemīt maģiska pievilcība.

Režisore – Laura Groza, telpas iekārtojuma autore un kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa, gaismu mākslinieks – Mārtiņš Kudiņš