Latvijas Valsts arhīvā uziets pēc Oskara Kalpaka nāves sastādīts akts (1)

Šodien aprit 91. gadadiena kopš Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku komandiera pulkveža Oskara Kalpaka bojāejas. Pavisam nesen Latvijas Valsts arhīva (LVA) materiālos atklāts agrāk nezināms dokuments, kas papildina stāstu par Kalpaka personību.

 

Laikraksts "Latvijas avīze" vēsta, ka jaunatklājums LVA materiālos ir unikāls dokuments, kurā uzskaitītas komandiera personiskās mantas, kas tam bijušas līdzi nāves brīdī. Saraksts apliecina Kalpaka askētisko dabu un arī visa latviešu bataljona dzīves apstākļus tajā laikā. Viena no nedaudzajām lietām ar zināmu materiālu vērtību, bija, iespējams, saderināšanās gredzens ar iniciāļiem. Dokumentā teikts:

''1. AKTS

7. martā 1919. g. tika sastādīts sekojošais akts par kaujā kritušā Latviešu Atsevišķā bataljona komandiera pulkveža Kalpaka personīgajām lietām.

1) viens melns kabatas pulkstenis ar zelta ķēdi (firma "Longin")

2) 1 kabatas nazītis un nagu tīrāmais – ādas makstī

3) 1 ādas portfelis

4) 1 ādas maks

5) skaidra nauda divi tūkstoši simts sešdesmit seši rubļi (2166 rubļi)

2. AKTS

7. martā 1919. g. Rudbāržos

Viena rokas somiņa ar saturu:

1) 2 birstes; 2) 1 doze zābaku smēra; 3) 1 zobu birste; 4) 10 gabalu zobu tīrāmo; 5) 8 patronas priekš ''Parabellum''; 6) 1 elektriska kabatas lampa; 7) 1 kamols; 8) 1 bloknots, lietots.

Viena ''Ginter'' sistēmas saliekamā gulta ar matraci un čemodānu ar saturu:

1) 2 elektriskās kabatas lampas; 2) viens vatēts deķis; 3) viena cepure; 4) viena kastīte ar bārdas dzenamiem piederumiem; 5) vienas nagu šķērītes; 6) viena kastīte rakstāmspalvu; 7) viens flakons odekolona; 8) viens pāris garu zābaku, hromādas; 9) 1 gab.[als] tualetes ziepju; 10) viena baterija priekš elektriskās kabatas lampas; 11) viens pāris šņorzābaku; 12) viens galda spogulis; 13) vienas tumši zilas diagonālbikses; 14) vienas melnas bikses, lauku vadmalas; 15) vienas tumši brūnas bikses; 16) viens kokvilnas triko krekls; 17) viens pāris melnas zeķes; 18) viens pāris pelēkas zeķes; 19) viens pāris pelēkas vilnas zeķes; 20) divi pāri baltas feldikoza zeķes; 21) piecas kabatas drānas; 22) viens pāris vilnainu kulainu [?] cimdu; 23) viens audekla palags; 24) viens haki [krāsas] ķitelis; 25) viena tumši pelēka karakula papaha; 26) viens pāris pirkstainu cimdu; 27) viens tumšs frencis, bez tam vēl sekojošas lietas: viens pāris rīta kurpju, viens pāris kavalēristu zābaku (vācu), viens zelta gredzens bez akmeņiem ar iniciāļiem (krievu) "E. S.", viens Krievijas rentejas naudas kupons desmit rubļu vērtībā, viens dienesta saraksts.

Augšminētās mantas tika nosūtītas Apsardzības ministrijas glabāšanā.''

Aprakstītās lietas ir zudušas, taču atrastais dokuments daļēji to kompensē, ļaujot vēsturniekiem pilnīgāk atspoguļot pirmā Latvijas bruņoto spēku komandiera vēsturisko tēlu.

Oskars Kalpaks neapšaubāmi ir personība, kura ieņem paliekošu vietu Latvijas vēsturē.

Oskars Kalpaks jaunās Latvijas valsts bruņoto spēku vadību uzņēmās 1918./1919. gada mijā, kad Kārļa Ulmaņa valdība gatavojās atkāpties uz Kurzemi, jo Rīgai tuvojās lieliniecisma propagandas pārņemtie latviešu strēlnieki un tautas atbalsts valdībai bija niecīgs. Vēlākais ģenerālis Jānis Ezeriņš šo laiku raksturoja tā: ''Rīgā bija iespaids ļoti slikts. Vācu kareivji staigāja apkārt bez kādas disciplīnas; plītēšana un uzdzīvošana notika augstākā mērā. Šaudīšana, kliegšana, ālēšanās – tas dzirdējās mūsu galvaspilsētā 1918. gada decembra beigās. [..] Ar katru dienu, ko Rīgā pavadījām, arvien vairāk bija jūtama komunistu pārspēka tuvošanās. Pa ielām staigāja bijušās Krievijas armijas noplukuši karavīri. Vācu kareivji par smiekla naudu pārdeva visu. Plītēšana pieņēmās pilsētas nomalēs, dziedāja lielinieciskas dziesmas, šaudīja un laida raķetes.'' Kamēr daudzi vecākie virsnieki, to visu redzot, steigā pameta valsti, neticēdami Ulmaņa valdības un tās bruņoto spēku spējai noturēties, Kalpaks nevilcinoties uzņēmās valdībai uzticamo karavīru vienības komandēšanu, jau ar to vien pelnot atzinību vēsturē. Nedrīkst nenovērtēt arī politisko cīņu par Kurzemes iedzīvotāju atbalstu. Ezeriņš vēlāk liecināja, ka Kalpaks pats personiski iesaistījies ''iedzīvotāju politiskajā informēšanā'' un nosūtījis uz aizmugures pagastiem virsniekus – ''labākos runātājus''. Tam bija panākumi, un daudzi vīri iestājušies viņa komandētajā 1. Latviešu atsevišķajā bataljonā.