Šodien notiks Jāņa Vingra filmas „Pēdējais Lāčplēsis” pirmizrāde (9)

Šodien vakarā pirmizrādi piedzīvos režisora Jāņa Vingra filma par šņukuroto valsts vadītāju doktoru Šņukuru un Lāčplēsi. Filma „Pēdējais Lāčplēsis” ir groteska kinoalegorija par cīņu starp ļauno Dr. Šņukuru, kas sagrābis varu Latvijā, un leģendāro varoni Lāčplēsi, kas mēģina glābt savu tautu. 

Savukārt no rītdienas, 26. februāra, filma būs iekļauta divu kinoteātru repertuāros.

Galvaspilsētā kinoteātrī „Rīga” filmas seansi notiks Mazajā zālē un izrādīšanas laiki būs sekojoši:

Piektdien, 26.02. – 21:00
Sestdien, 27.02. – 21:00
Svētdien, 28.02. – 21:00
Pirmdien, 1.03. – 18:30; 19:30 un 20:30
Otrdien, 2.03. - 18:30; 19:30 un 20:30
Trešdien, 3.03. - 18:30; 19:30 un 20:30
Ceturdien, 4.03. - 18:30; 19:30 un 20:30

Valmierā kinoteātrī „Gaisma” filma no 26. februāra līdz 3. martam tiks izrādīta katru vakaru plkst. 22:00.

Vienreizējus seansus „Pēdējais Lāčlēsis” kopā ar vēl divām Jāņa Vingra dokumentālajām filmām „Jumtu cilvēks” un „Aleksandrs” pieredzēs arī Vaidavas kultūras namā sestdien, 27. februārī, plkst. 18:00 un Dikļu Kultūras namā 8. martā plkst. 20:00.

Par „Pēdējo Lāčplēsi”:

Pār Latviju nolaidusies drūma nakts. Pie varas nācis alkatīgais un izvirtušais doktors Šņukurs, kam rūp tikai vara un personiskās neķītrās izklaides. Daudzi latvju tautas varoņi ir sagūstīti un pakļauti sadistiskiem pazemojumiem, bet citi – izsludināti meklēšanā kā noziedznieki. Tomēr varenākais no tiem visiem – leģendārais Lāčplēsis, kurš reiz divkaujā ar Melno bruņinieku nogrima likteņupē Daugavā, iznirst no dzelmes, lai mainītu Latvijas likteni.

Kopā ar „labajiem” varoņiem - Antiņu un Maiju – Lāčplēsis no „slikto” nagiem glābj princesi Zeltīti, mazo vīriņu Sprīdīti un dzejnieku Raini. Tas nokaitina vareno doktoru Šņukuru, un viņš tos visus izaicina uz boksa maču. Pieveikt Šņukuru pa vienam neizdodas. Vai kopīgi izcīnītā uzvara ir īsta?

Ja Lāčplēsis būtu komiksa varonis, tad filma „Pēdējais Lāčplēsis” būtu šī komiksa stilizācija. Filmas veidotāji  spēlējas ar dažādiem arhetipiskiem latviešu varoņiem no Andreja Pumpura, Raiņa un Annas Brigaderes radīto tēlu galerijas un klišejām, kas raksturo latviešu sabiedrības vairākuma uzskatu par politiķiem kā elitāru, noslēgtu kastu, kam ne tikai nepiemīt pozitīva īpašības, bet kura ir arī bīstama.

Groteskā kinoalegorija vēl nebija paspējusi tapt, kad jau sacēla lielu troksni, - režisors Jānis Vingris turpmākā finansējuma liegšanu uzsāktajai filmai uzskata par politiskās cenzūras izpausmi. Daži Saeimas deputāti pat publiski pauda sašutumu par „Latvijas tēla graušanu”.

23 minūšu ilgā filma tika pabeigta, filmēšanas grupai strādājot par brīvu. No pirmās filmēšanas dienas līdz pirmizrādei pagāja gandrīz trīs gadi.

Tāpat kā teiksmaino filmas tēlu vidū ir gan pasaku, gan kanonisku literāru darbu varoņi un pat viens to autors – dzejnieks Rainis, tāpat starp aktieriem atrodami gan dziedātājs, gan modele, gan politisks darbonis, gan sportisti un citas Latvijā zināmas personības.

Filmas operators – Uldis Jancis („Ūdensbumba resnajam runcim”, „Jumtu cilvēks”, „Labās rokas”), mākslinieks – Jurģis Krāsons („Golfa straume zem ledus kalna”, „Pitons”, „Saldumiņš”), kostīmu māksliniece – Sandra Sila („Dancis pa trim”, „Rudens rozes”), grims –Dzintra Bijubena („Likteņa līdumnieki”, „Vecās pagastmājas mistērijas”, „Likteņdzirnas”), datorgrafika – Arnis Hāgendorfs („Melnā kaste”, Doktora D.sala”), mūzika – Andris Vilcāns („Drakula. Svešās asinis”, „Fausts. Deus ex Machina”) un citi.
 
Filmas režisors un producents – Jānis Vingris („Baltais zvērs”, „Jumtu cilvēks”, „Aleksandrs”, „Spilvencilvēks”, „Dancis pa trim”, „Saldumiņš”, „Dancis pa trim”)
 
Lomās: Lāčplēsis – aktieris, režisors Mārtiņš Eihe, Dr.Šņukurs – žurnālists Guntis Pilsums, Sprīdītis – „spēkavīrs” Aleksandrs Radzēvičs, Maija – modele un stiliste Dana Dombrovka, Rainis – aktiers Agris Māsēns, Princese – aktrise Dace Everss, Antiņš – dziedātājs Kārlis Būmeisters.