Kārlis Būmeisters savas muzikālās karjeras sākumu neatceras (0)

Mūziķis Kārlis Būmeisters (23) pagājušonedēļ „Muzikālās bankas” aptaujā pirmo reizi piedalījās ar savu soloprojektu „Kaža”. Grupas singls „Tiešs jautājums sev” pērn kļuvis par sesto internetā visvairāk lejupielādēto latviešu dziesmu.

Intervijā žurnālam „Privātā dzīve” Kārlis stāsta: „Savas muzikālās karjeras sākumu nemaz neatceros, jo biju ļoti mazs. Tā pa īstam viss sākās ar televīziju. Man bija trīs gadi, kad mani aizveda uz jauno aktieru pulciņu pie režisores Ināras Čakstes. Drīz vien mani izvēlējās par Miedziņa partneri raidījumā „Miedziņš nāk” – biju mazais puika, pie kura viņš katru vakaru nāca ciemos. Pēc tam biju rūķītis Ansis „Vakara pasakās”. Es vienmēr būšu lepns par to, ka man tik agrā bērnībā ir bijusi iespēja strādāt ar labākajiem Latvijas aktieriem, kaut vai to pašu Mēnestiņu – Gunāru Placēnu.”

Kārlim vēl nebija pilni četri gadi, kad mammas māsa vecākiem ieteikusi zēnu aizvest uz bērnu ansambli „Dzeguzīte”. „Tā sākās mana sadarbība ar Maestro Raimondu Paulu, kurš man iedeva šo vārdu – Kaža. Mūziķu aprindās tas tik ļoti iegājies, ka es pat neatskatītos, ja mani nosauktu par Kārli. Mana karjera „Dzeguzītē” bija ilga – gandrīz 13 gadu, tam loģisks turpinājums bija „Putnu balle”. Varu sacīt, ka mana muzikālā izglītība ir Raimonds Pauls, kas ir daudz vērtīgāk nekā astoņi gadi mūzikas skolā, kaut gan kādu laiciņu esmu mācījies arī tur – spēlēju klavieres,” žurnālam stāsta Kārlis, kurš pametis mūzikas skolu, taču vēlāk to nožēlojis.

Pie popularitātes Kārlim nācās pierast jau bērnībā, tāpēc ar zvaigžņu slimību viņš neesot slimojis. „Bija jau arī savi mīnusi. Popularitāte bieži vien iegrožoja. Tramvajos vajadzēja kārtīgi uzvesties un laist vecākas kundzes apsēsties, citādi nereti sekoja komentārs: es zinu, kas ir šis puika, redz, kā viņš nelaiž sēdēt.”

Vislielākais fanu pieplūdums bijis pēc Eirovīzijas: „Tolaik es vēl mācījos vidusskolā un ļoti populārs kļuva portāls draugiem.lv. labu gribēdams, es draugos apstiprināju tūkstošiem cilvēku, kas gribēja ar mani draudzēties. Sākās vēstuļu birums, sākumā pat labprāt atbildēju, bet ar laiku tas vairs fiziski nebija iespējams. Tie, kuriem neatbildēju, protams, pauda neapmierinātību. Par mums tolaik fanoja visu paaudžu sievietes – sākot no astoņiem līdz pat astoņdesmit gadiem.”