Aleksandrs Radzevičs - laimīgais tētis (6)

Mazā vīriņa Aleksandra Radzeviča septembrī dzimušais Aleksis piedzīvos savus pirmos Ziemassvētkus. Viņa tētim iepriekšēji 12 gadi katros Ziemassvētkos un arī Jaunajā gadā ir aktīvs darba laiks – viņš iet gan uz mājām, bērnudārziem un skolām, gan korporatīvajām ballītēm ģērbies kā Ziemassvētku vecītis.

Intervijā žurnālam „Mans mazais” Aleksandrs stāsta: „Trīs četrus pasākumus vienā vakarā varēju izstaigāt. Vieglāk Ziemassvētku pasākumus ir vadīt maziem bērniem un pieaugušajiem. Mazie vēl tic Ziemassvētku vecītim, viņiem tas ir brīnums, bet pieaugušie vienkārši priecājas par sarkanbalti tērpto vīriņu. Tos gadus, kad man Ziemassvētku vakari pagāja, vadot pasākumus, biju viens. Un, kad svētkos esi viens, ir skumīgi. Svētki šķiet nepilnvērtīgi, ja blakus nav neviena sava īpašā cilvēka. Kopš esmu kopā ar Larisu, neesmu vairs daudz gājis vadīt svētkus; pāris ģimenes un bērnudārzus gan apmeklēju, bet neko daudz.”

Aleksandrs žurnālam atzīst, ka vēl pavisam nesen vairs nav cerējis, ka varēs nodibināt savu ģimeni. Viņš stāsta: „Vai cerēju kādreiz nodibināt ģimeni un ticēju, ka man vēl būs tā laime kļūt par tēvu? Man šķita, ka vecumdienās saiešu kopā ar kādu vecenīti, lai nebūtu vientulībā jānomirst. Larisu satiku pavisam nejauši internetā un vairs vaļā netieku. Lai tā arī paliek. Līdz pat Alekša piedzimšanai man bija grūti aptvert, ka patiešām būšu tētis. Aleksis man ir pirmais bērniņš. Un droši vien arī vienīgais, jo vairāk negribu Larisu mocīt.”

Aleksandrs līdz ar Alekša piedzimšanu savā nesen iegādātajā lauku mājā Tērvetē iestādīja ozolu. No šā gada ābolu ražas uztaisījis arī ābolu vīnu, kuru plāno ierakt zemē un atvērt, kad Aleksim paliks 18 gadi.