Princese Diāna aprakusi nedzīvi dzimušu bērnu (0)

Tikai divas nedēļas pēc devītās gadadienas, kopš autokatastrofā gāja bojā Velsas princese Diāna (Diana Princess of Wales), viņas bijušais galma pārvaldnieks Pols Barrels (Paul Burrell) publicē jaunu atmiņu grāmatu. 3.10.2006. 10:40 Galvenā memuāru intriga, kurai dots virsraksts „Kādi mēs bijām”, saistīta ar jautājumu par to, vai tiešām divas dienas līdz bojāejai Dodijs el Fajeds (Dodi al Fayed) uzdāvināja princesei Diānai gredzenu kā saderināšanās zīmi. Tomēr aģentūra ABC News, kura publicēja ekskluzīvo materiālu par grāmatu, īpašu uzmanību pievērš citai epizodei. Barrels stāsta par gadījumu, kad viņš kopā ar citu galma pārvaldnieku – Haroldu Braunu (Harold Brouns), viņi palīdzēja princeses draudzenei Rozai Monktonei (Rouz Moncton) apglabāt viņas nedzīvi piedzimušo bērnu Kensingtonas pils dārzā. Garais stāsts noteikti izsauks sašutumu tiem, kuri uzskata, ka pils dārzs – tā nav vieta, kur vajadzētu apglabāt bērnu. tomēr pats Barrels ir pārliecināts, ka šis stāsts nepūtušos princeses gaišo piemiņu, bet tieši otrādi, izcels viņas augstās morāles vērtības. „Es ilgi un nopietni pārdomāju, vai vajadzētu stāstīt par šo notikumu. Bet tas, kam esmu bijis liecinieks, ir bijusi augstākā draudzības un labvēlības izpausme...” raksta Barrels savā grāmatā. Barrels smalki apraksta, kā viņi kopā ar Braunu izrakuši bēdu piecu pēdu dziļumā. Ja parādās liecinieki, viņiem bija pavēlēts teikt, ka it kā glabājot mājdzīvnieku pēc Diānas draugu lūguma. Kad ieradās Diāna un ieraudzīja savu galma pārvaldnieku, kas bija nosmērējies ar zemi, ar tulznām uz rokām no ilga darba ar lāpstu, viņa pati paņēma lāpstu. Darbs turpinājās sešas stundas, Barrels, Brauns un Diāna viens otru pēc kārtas nomainīja. Vakarā tika noturēta neliela aizlūguma ceremonija, kurā piedalījās tikai seši cilvēki. Kā apraksta Barrels, tajā momentā Diāna stāvēja, domāja par kaut ko savu, ar asarām acīs un pie tam smaidīja. Izpildītā pienākuma apziņa viņai bija daudz svarīgāka kā sabiedrības domas, uzskata Barrels. Kad Diānas draugi aizbrauca, princese un galma pārzinis aizbēra kapu. Diāna teica Barelam: „Slikti ir tikai viens ... kādreiz cilvēki atradīs mirstīgās atliekas un teiks, ka it kā tas ir mans bērns.” Bet kā raksta galma pārzinis, Diāna pret šo domu izturējās mierīgi – nesaprašanās jau tā apņēma visu viņas dzīvi.