LIELĀ INTERVIJA: Kārlis Būmeisters 2009 (2)

Pirms pusgada Kaža jeb Kārlis Būmeisters devās uz Franciju, kur iesāka mācības Biznesa un menedžmenta augstskolā ESCEM Poitieras pilsētā. Toreiz Kaža stāstīja, ka studijām ārzemēs abus pieteikusi Kārļa draudzene. Abi konkursu izturēja un janvārī devās prom no Latvijas. Pagājušajā nedēļā Kaža atgriezās Latvijā un Spotnet.lv pastāstīja par saviem iespaidiem un nākotnes plāniem.

Mācības LU Ekonomikas un vadības fakultātē, gan Biznesa un menedžmenta augstskolā Francijā ir pilnīgi pretēji tam, ar ko nodarbojies uz skatuves. Kā sadzīvo Kaža ekonomists ar Kažu mūziķi?

Tieši tā arī sadzīvo. Kad viens apnīk, pārmetas uz otru, kad otrs apnīk, atgriežas pie pirmā. Godīgi sakot, ar vienu pašu mūziku Latvijas platuma grādos ir aizrauties kaut kā bailīgi. Pie tam ekonomika man ir interesējusi jau no pamatskolas laikiem. Un ne velti - "mūzikas bizness" sastāv no diviem vārdiem, kur ir nepieciešamas arī divējādas zināšanas.

 

Kādi iespaidi par Biznesa un menedžmenta augstskolu ESCEM? Vai esi apmierināts?

Apmierināts esmu, un tas būtu tikai maigi sacīts. Esmu pilnveidojis ne tikai iepriekšējās ekonomikas zināšanas, bet guvis arī pilnīgi jaunu informāciju par Eiropas Savienības nākotnes perspektīvām un jaunizveidotiem politekonomiskajiem līgumiem, kuri pat vēl nav prezentēti pašā Eiropas Parlamentā. Lekcijas pasniedza pazīstami profesori no jau pieminētā EP, Francijas, Īrijas, ASV, Lielbritānijas un Vācijas. Pusgada laikā pārvarēju arī kultūršoku saistībā ar pašiem frančiem un viņu dzīves uztveri. No tā mēs varētu daudz pamācīties, tomēr jāsaka, ka arī letiņi var pamācīt frančus dažās jomās, piemēram, neatstāt suņa mēslus uz ietvēm un atvainoties, ja ierodas uz tikšanos stundu vēlāk.

Vai ģitāru Francijā sanāca spēlēt?

Sanāca gan! Pie tam esmu saslimis ar mutes ermoņiku spēlēšanu, ko sāku apgūt tieši te. Jej bogu, ja paliktu šeit vēl nedēļu ilgāk, ietu Poitieras vecpilsētā naudu pelnīt, spēlejot Bobu Dilanu.

 
Kas notiek ar ziemā izveidoto grupu "Kaža"?

Pirmais gabals "Ieskaties" ir necerēti labi aizgājis, par ko mums visiem ir neviltots prieks un arī pārsteigums. Dziesma vēl joprojām ir šī gada 3. lejupielādētākā un atrodama arī jaunajā izlasē. Pie tam no pēdējo gadu dziesmām, kurās esmu piedalījies, tikai “The War Is Not Over” un “Spārni un vējš” ir spēlētākas biežāk radio stacijās. Jaunas dziesmas ir jau sarakstītas, un tās ir pat vēl labākas! Nevaru sagaidīt brīdi, kad jaunums sāks skanēt plašāk.

Vai Poitieras mazpilsētā nepietrūka burziņa?

Es nekad neesmu bijis fotogrāfu izmisīgais medītājs, tāpēc arī bezjēdzīgie glamurņiku vakari atgādināja garlaicīgas un piespiedu ķīmijas stundas vidusskolā. Lai vai kā, tagad pat ar interesi, vismaz pirmo reizi, uz kādu no tiem dotos. Ja vien kāds Latvijā mani vispār vēl gaida. Tāpat ar prieku atkal uzdziedāšu ar Putniem vasaras koncertos, kas brīnumainā kārtā tiek pasūtīti.

 

Kādi ir tavi nākotnes plāni?

Mācoties Francijā, sapratu, ka jāmācās vēl! Un tas man patiešām paķer. Esmu šeit uzrakstījis un nodevis bakalauru, tagad prātoju, kur studēt maģistru. Daudzi jautā par politiku. Es apkritu, kad ieraudzīju, cik neskaitāmi daudz partiju sarakstos ir nākamie deputātu kandidāti ar vidējo izglītību. Tas arī palīdzēja saprast, ka negribu būt "jaunajās sejās", bet gan izglītotajās. Tas, lūk, par tālāku nākotni. Tuvākajā laikā vasarā esmu iecerējis apmierināt savu ego un noskriet olimpisko distanci triatlonā (1,5 km peldēšana + 40 km riteņbraukšana + 10 km skriešana). Starp citu, ūdens man, kā Vecāķu puikam, Francijā patiešām pietrūka. Neesmu vēl peldējies, kaut +20 grādos dzīvoju jau no marta. Pie pirmās izdevības ceru iemesties dīķī.

 

 

Vai Francijā runā par krīzi Austrumeiropā?

Jā, Latvija plašākai sabiedrībai Francijā par sevi atgādināja EK naudas aizņēmuma laikā, kā arī 14. janvāra rītā, kad kaimiņu tante sveicinot stāstīja, ka redzējusi Latviju televizorā. Arī augstskolā dažādās lekcijās un grupu darbos stāstīju patieso situāciju, kāda Latvijā ir, jo apkārtējie, tai skaitā arī daži profesori, uzskatīja, ka mēs jau visi dzīvojam uz ielām. Viens gan ir fakts - par stabilo latu, kas ir retā valūta, kas augstāka par eiro un mārciņu, viņi tomēr ir škrobīgi. Kaut nu tā arī paliktu ...

Kā sagaidīsi Līgo svētkus?

Iespējams, kā jau katru gadu, uz skatuves, gādājot tos svētkus citiem. Vai arī feinā draugu lokā Dagdas ezera krastā melnajā pirtī ar nātru slotiņām, alu, sieru, jaunkundzēm un nupat noķertiem asariem.