ARHĪVA PERSONĪBA: Edvards Liedskalniņš (0)

Edvards Liedskalniņš (Edward Leedskalnin) (1887. 10. 08. — 1951. 07.12.)

Citplanētietis, seno maiju priesteris, Atlantīdas sūtnis, astrāla būtne, Ēģiptes faraona reinkarnācija vai spiegs? Kas bija ED.L.? Smeļot iedvesmu no režisora Anda Miziša raksta kultūras žurnālā Māksla Plus un saņemot svētību no Eda brāļa mazmazmeitas Ivetas Krūmiņas, centos izzināt personību, kas ar savu būtību un darbošanos uzdeva daudz jautājumu un ir devis uz tiem arī atbildes, vienīgi mums tās kā spēlē jāsaliek pareizos pāros. Tomēr tas nav samērā viegli, šajā jautājumu un atbilžu spēlē ir iesaistījušies daudzi sava amata profesionāļi, bet - par visu pēc kārtas...

Eds ir dzimis 1887. gada 10. augustā Stāmerienas pagasta Namsadu mājās kā piektais astoņu bērnu ģimenē. Tā kā lauku bērni no agras bērnības tiek radināti pie darba, skolas sniegtās zinības dažreiz paliek otrā plānā, it īpaši pavasarī un rudenī. Tā nu Eds savas četras klases godam pieveica apmēram astoņu gadu laikā. Tad sākās lielā dzīve — iztikas pelnīšana un kārtīga amata apgūšana. Edvards, tāpat kā brāļi Rūdolfs un Otto, apguva akmeņkaļa un mūrnieka iemaņas, kas nenoliedzami atrada savu pielietojumu Koraļļu pils būvniecībā. Ir divas versijas, kādēļ Eds ap 1912. gadu devās prom no Latvijas. Pirmkārt, bēgšana no cara slepenpolicijas. Otrkārt, nelaimīgas mīlestības dēļ. Bieži pieminētais nesmukums ar pie altāra atstāto līgavaini (Edu) kalpoja kā labs mārketinga triks, bet varbūt tā arī bija. Pēc sāpīga trieciena mīlas frontē Eds pazūd no dzimtajām ārēm. Pastāv versija, ka Eds „kā kuģa puika devies uz Kanādu, kur strādājis par mežstrādnieku. Vēlāk ieceļojis ASV. Bijis ceļu būves strādnieks, vēršu pārdzinējs Teksasā. Saslimis ar tuberkulozi, tādēļ 1918. gadā pārcēlies uz Floridu”. Ap 1920. gadu Eds tiek manīts ASV, Floridā, kādā dzelzceļa stacijā. Eds izskatās diezgan novārdzis, viņš ir vienu metru un septiņdesmit centimetrus garš, un četrdesmit četrus kilogramus smags. Ārsts, apskatot vājo Edu, paredz jaunajam vīrietim ne vairāk kā sešus mēnešus šai saulē. Vēl piekodina daudz uzturēties svaigā gaisā. Šo padomu Eds liek aiz auss un sāk darboties ap akmeņiem. Liekas, saulainais un siltais klimats Edam atgrieza veselību. Kad pēc pāris gadiem tas pats ārsts ieraudzīja, ko Eds paveicis, viņa izbrīns bija diezgan liels. Kā jau minēju, romantiskā stīga šajā stāstā ir nelaimīga mīlestība. Pastāv viedoklis, kuru arī pats Eds savulaik stāstījis, ka par impulsu veidot Eda vietu kalpojušas ilgas pēc sirds vienīgās. Koraļļu akmens bluķu sākotnējā atrašanās vieta esot veltījums savai mīļotajai, kuru dēvēja arī par Mīļoto Sešpadsmit (Sweet Sixteen). „Es nedomāju sešpadsmit gadus vecu meiteni, es domāju gluži jaunavu”. Mūsdienās ir noderīgs Eda padoms visām sešpadsmit un cita vecuma meitenēm: „Tāpēc, meitenes, ja katrs puika ātri lec tev klāt, tev labāk ir jāturas tālāk no viņa. Viņš rīkojas pilnīgi savtīgi. Viņš neņem vērā, vai rīcība dos kādu labumu tev. ... Puika, kas tev uzmācas, un ja viņš nepaziņo, kāds būs paredzamais nolūks, viņš nav džentlmenis.” Tā, lūk, meitenes, kā naglai pa galvu! Kad Eds tonnīgos bluķus pārveda uz citu vietu - Houmstedu, viņu vairs nedzirdēja stāstām stāstu par to, ka viņa mīļotā atbrauks pie viņa. Uz jautājumu, kāpēc tā, viņš atbildējis: „Ā, es atstāju viņu Floridsitijā un vairs par to nerunāju”. Eds nesmēķēja, nelietoja alkoholu un veda askētisku dzīvesveidu. Izejot sabiedrībā, Eds ģērbās labi — tumšas bikses, spilgti „balts krekls ar neparastām, abpus pogām rūpīgi izgludinātām četrkāršām ielocēm, tumšs tauriņš, bikšturi un tumša platmale”. Eds pārvietojās ar vienīgo tādu visā apkārtnē divriteni Snell un veikalā vienmēr iegādājās sardīnes, sausiņus, olas un pienu. Ir liecības, ka Eds audzēja trušus. Mājās allaž ir bijuši arī svaigi augļi un dārzeņi. Eds apmeklēja mēmo filmu seansus, bet, kad parādījās skaņu filmas, Eds nebija apmierināts — „filmas gan esot labas, taču skaņa viņam nepatīkot”. Ar laiku izkristalizējās Eda raksturīgākās īpašības un ieradumi. Piemēram, „viņš atcerējās ikvienu seju, ko kaut reizi bija redzējis. Viņš ievēroja un iegaumēja visus svešiniekus, kas viņam tuvojās. Viņš nekad nepieņēma ielūgumu uz pusdienām. Viņš vienmēr atteicās kāpt automašīnā, kad viņu kāds gribēja pavizināt.”, „viņam piemita „sestā maņa” sajust, ka uz viņu kāds skatās”. Par Eda mantiskām vērtībām klīda visādas runas — it kā Edam esot ietaupījumi un ienākumi, it kā neesot. Dzīvoja viņš askētiski un algotu darbu nestrādāja. Eda istabā nemanīja lieku greznību. „Gulta sastāvēja no pāris dēļiem, kas bija pārklāti ar rupju maisa audumu. Tā bija pacelta ķēdēs pie griestiem, un vakaros Eds nolaida to lejā ar vinču”. Režisors A. Mizišs pats savām acīm pārliecinājies: „Pretim durvīm, ķēdēs iekarināta, brīvi šūpojas primitīva guļvieta, no tās pa šauru, slēģotu logu paveras skats uz šoseju. Pie pretējās sienas tāds pats logs ar skatu uz pagalmu, stūrī ķēdēs iekārta sietota pārtikas kaste, starp to un gultu, tāpat ķēdēs iekārts, sēžamkrēsls. Sameistarots no veciem dzelžiem, tas atgādina avarējušas lidmašīnas paliekas. Metāla plauktelis grāmatām. Dažas naglas, uz kā pakārt drēbes un dvieli. Mutesbļoda un grīdā iemeistarota notekcaurule ūdenim. Vairāk nekā.” Savas dzīves laikā Eds pamanījās sarakstīt un izdot trīsdaļīgu rakstu sēriju par saviem vērojumiem un atklājumiem.

Kas tad īsti ir Koraļļu pils, kas tajā tik īpašs, ja tā ir uzņemta ASV vēsturisko vietu nacionālajā reģistrā? „Tie ir milzīgi, desmitiem tonnu smagi koraļļu veidojumi, kurus Eds pārvietojis viens paša spēkiem, turklāt vairāki bluķi ir kustīgi, rotējoši vai citādi īpatni sakārtoti”. Eds pats šo vietu nosauca par Akmens vārtiem. „Faktiski te nekad nav bijis nekāda plāna. Eds gribēja uztaisīt kaut ko tādu, ko neviens nav izdarījis pirms viņa. Un viņš to uztaisīja.” Arhitekti nespēja Eda būvējumā sazīmēt jelkādas tradicionālās, pat ne modernās arhitektūras iezīmes. Koraļļu pils tiek minēta kā Amerikas izcilākais šizofrēniskās arhitektūras paraugs, „kuru esot radījis vientuļš un apsēsts vīrs”. Jā, Edu var uzskatīt par īpatni, bet gan jau arī uz to ir sava atbilde. Varam noorganizēt nelielu ekskursiju pa Koraļļu pili. Katrs objekts ir numurēts un katram ir savs stāsts. Koraļļu akmens dārzs ir norobežots ar 2,5 metrus augstu un 240 metrus garu akmens bluķu sienu. „Pavisam Eds izcirta sešdesmit piecus blokus. Katrs bloks svēra sešarpus tonnas, tātad sienas kopējais svars bija četrsimt divdesmit tonnas”. Nekādas vētras un plūdi nespēja nodarīt skādi Eda lolojumam. Blakus durvīm atradās Eda gatavots reklāmraksts: „YOU WILL BE SEEING UNUSUALACCOMPLISHMENT. ED.” ( „Jums būs redzēt neparastu veikumu. Eds.”)

Zvanīt divreiz, Zemes ceļš ap Sauli.

Blakus zvanam, kas bija uzmeistarots no T-Ford pakaļējā kardāna puses, bija rakstīts: „Zvanīt zvanu” un „Zvanīt divreiz”. Uz durvīm bija attēlots Zemes patiesais ceļš ap Sauli.

Trīstonnu vārti.

Trīs tonnu vārtu atvēršanai nebija nepieciešams fizisks spēks, jo tie atradās ideālā līdzsvarā uz T-Ford gultņa. Runā, ka tos bija iespējams pakustināt pat ar mazo pirkstiņu.

Sešpadsmit pakāpieni.

„No viņa istabas lejup pret ziemeļiem veda sešpadsmit pakāpieni kā uz Tutanhamona kapenēm”. Eds savā darbībā bieži izmantoja skaitli 16 un ar to cieši saistītus skaitļus.

Tornis.

Eda tornī var saskatīt iezīmes no Ēģiptes tempļa, Babilonijas zikurāta, Lielā Ķīnas mūra sargtorņa, Stāmerienas pils, Vecgulbenes Sarkanās un Baltās pils.

Pašportrets.

To Eds „izcirta ķeburainā koraļļu bluķī blakus savai pilij. Tā bija galva, kurai acīs bija ielikti dzelteni akmentiņi. Varbūt Eds ar tiem domāja dzintaru.”

Hamburgeru pavards.

Hamburgeru pavardu Eds sarūpēja no T-Ford kardāna trumuļa. To viņš pakarināja ķēdēs virs akmens pavarda. „Hamburgeri padevās sevišķi garšīgi”, vienā reizē varēja pagatavot ap 12 hamburgeru vienībām, A. Miziša informācija gan vēsta, ka vienlaikus bijis iespējams pagatavot tikai astoņus burgerus.

Grēku nožēlošanas kakts.

To Eds uzmeistaroja no desmittonnīgiem bluķiem, jo bija nolēmis savus bērnus stingrai audzināšanai. Bet kakts vienmēr palika tukšs.

Zvaigzne (Lielais obelisks).

28 tonnas smago kolonnu, „kas bija augstāka par Stounhendžas megalītiem, Eds nosauca par zvaigzni. Kolonnas galotnē bija sešstaru zvaigzne ar apaļu caurumu vidū, kas mērķēja pret austrumiem uz kādu zvaigzni debesīs”.

Akmens gultas.

Eds izcirta akmens gultas sev, savai mīļotajai un diviem bērniem. Pie sievas gultas tika novietots akmens šūpulis trešajam pēcnācējam.

Vanna.

„No rīta viņš ielēja ūdeni vannas dziļākajā daļā. Pēcpusdienā saule jau bija ūdeni sasildījusi, un Eds varēja mazgāties.”

Deviņtonnu vārti.

Austrumu sienā atradās Deviņtonnu vārti. „Tas bija divus metrus plats, divarpus metrus augsts un pusmetru biezs akmens, kurā Eds bija izurbis caurumu un uzsēdinājis uz 1920. gada „Ford” kravas auto ass un gultņa”. Tas vērās viegli kā pūciņa. Vēlāk šo akmeni zinātnieki caurskatīja ar rentgena aparātu, lai noskaidrotu, kādā veidā Eds to nostiprinājis. Bet akmens noslēpumu paglabāja sevī.

Mazais Mēness.

Iespējams, bija Lielā Mēness modelis.

Lielais Mēness.

Iespējams - visslavenākais Eda akmens veidojums, jo ir attēlots uz grāmatu vākiem, atklātnītēm un arī filmās. „Tā varenais sirpis pacēlās ap piecu metru augstumā, attālums starp ragiem bija divi metri”.

Saturns.

24 tonnas smags akmens ar ledus kristāla gredzeniem.

Marss.

Akmens staba galā bija apaļa bumba, kurai sānos Eds pacietīgi bija ieaudzējis palmu. Akmens bumba bija Marss un palma tajā atradās tamdēļ, ka „zinātnieki saka, uz Marsa esot dzīvība”, tā Eds skaidroja tūristiem.

Kronis (Altāris).

30 tonnu smagais akmens bija Eda lepnums. Akmens virsotni rotāja latviešu debesu zīme. Pie kroņa stāvēja akmens galds un krēsli.

Polārzvaigznes teleskops.

„1940. gadā Eds izcirta un uzslēja astoņus metrus augstu un divdesmit tonnas smagu Polārzvaigznes teleskopu. Tas bija viņa pēdējais akmens.” Ar šo veidojumu Eds lepojās.

Lasīšanas krēsli.

Netālu no Saules pulksteņa atradās trīs akmens krēsli/zviļņi. Viens pret austrumiem, otrs pret rietumiem, trešais pret ziemeļiem. Tā bija Eda lasītava. Izplānota tā, lai saule allaž spīdētu pār plecu un būtu ērti lasīt. Kā zināms — tur vienmēr spīd saule.

Floridas galds.

Sešus metrus garš (horizontāli), atgādināja Floridas pussalu no ģeogrāfiskā skatu punkta. Nebija aizmirsts arī Okībočī ezers, kura pielietojumā ietilpa gan pirkstu skalošana, gan vieta punšam, gan kur putniem atveldzēties.

Pirmais šūpotājs, Saules pulkstenis.

Pirmais šūpotājs bija visu akmeņu karalis, tas bija Eda pirmais veidojums. Atgādināja angļu klubkrēslu. Tas bija pacelts „goda vietā uz pusotru metru augsta akmens kuba”. Eds izgudroja pats savu Saules pulksteni, „kas visu gadu rādīja precīzu laiku no deviņiem rītā līdz četriem pēcpusdienā”. Eds to pamatoja šādi: „Katram cilvēkam ir jāstrādā tieši šitajā dienas laikā, tāpēc citas stundas mani neinteresē”. Pulkstenis vēl joprojām nosaka laiku ar vienas līdz divu minūšu precizitāti.

Mēness strūklaka.

To veidoja trīs atsevišķi akmeņi (18, 23 un 18 tonnas). Baseinā auga ūdensrozes un dzīvoja pieradināts asarītis, vidū bija sešstaru zvaigzne.

Fotoaparātu statīvs.

Akmens stabs, kas kalpoja par fotoaparātu statīvu, stāvēja iepretim Eda tronim.

Saules dīvāns.

„Tas neparasti viegli griezās uz automašīnas gultņa un pēc formas bija ļoti līdzīgs meksikāņu sambrero. Varbūt Edvards ar to gribēja pateikt, ka Meksikas revolucionāriem bija drusku sagriezusies galva”.

Pagrabs. 25. Sirds galds.

Tiek uzskatīts par „vienu no pirmajiem Eda darinājumiem”. Tas ir trīs tonnas smags sirds formas akmens, tas „pacēlās pusmetru virs zemes un bija nedaudz greizs”. „Sirds akmens centrā auga košumkrūms”, lai Eda mīļotajai būtu mūžīgs sveiciens un mīlestības apliecinājums, ko kopt. Riplejs savā grāmatā "Ticiet vai ne" Sirds galdu atzina par smagāko Valentīndienas dāvanu pasaulē.

Tutanhamona sarkofāgi (Trīs lāču grota).

Trīs lāču grota bija paredzēta rotaļām. Eds bija padomājis par bērniem, lai tie varētu izspēlēt pasaku par Gundegu un trīs lāčiem. Tā kā materiāls bija izturīgs, Eds neuztraucās, ka lāči varētu kaut ko salauzt.

Pēc Eda klusās un bezceremoniālās aiziešanas no šīs pasaules, nepagāja necik ilgs laika sprīdis un sākās īsts Eda un viņa pils pētniecības drudzis. Tika apspriests veids, kādā Eds uzbūvējis savu pili/cietoksni, tika analizēts viņa vārds un viņa izteikumi. Pavīdēja versijas, ka Edam piederējuši simtiem strādnieku, līdzīgi kā savulaik faraonam. Tie viņa vietā visu paveikuši, tad Eds tos nogalinājis un apracis. Varbūt Eds kaut kur bija paslēpis hidraulisko domkratu? Bija ļaudis, kas Eda personā saskatīja krāpnieku, tikai zinātniski viņiem to neizdevās pierādīt un argumentēt. Bija un ir tādi, kas savos pētījumos apstiprināja Eda pārcilvēcisko spēku un pašmācības ceļā iegūtās zināšanas. Aviācijas kapteinis, bijušais pasažieru Boeing 737 komandieris, Brjūss J. Keisijs sarakstīja grāmatu „Harmonija 695, NLO un antigravitācija”. Grāmatā viņš aprakstīja savu izdarīto mērījumu secinājumus. Mērījumi uzrādīja, „ka Koraļļu pils atrašanās vieta ir harmoniski saistīta ar gaismu un gravitāciju... Mērījumi rāda nepieciešamo harmoniju, lai varētu manipulēt ar antigravitāciju”.

1983. gadā pētnieks Rejs N. Stouners savā grāmatā „Koraļļu pils noslēpums” salīdzināja Ēģiptes piramīdu, Stounhendžas akmeņu, Saules piramīdas Meksikā un Eda Koraļļu pils parametrus. Rejs secināja, ka „Eds ir pārvaldījis senajos megalītos iekodētas augstas pakāpes astronomiskas zināšanas, kas veido numeroloģisku pasaules skatījumu un manifestē to uz debesīm”. Stouners domāja: „Ja vien Eds nebija marsietis vai starpdimensionāla būtne, viņa akmeņi pierādīja, ka senās zināšanas par antigravitāciju nav pazaudētas”.

Kāds cits pētnieks, vārdā Ričards L. Klārks, uzskatīja, ka ir Eds atklājis elektromagnētiskos virpuļus. Klārks piedāvāja savu versiju tam, kā Eds spējis pārvietot un cilāt tonnām smagos objektus. Viņš uzskatīja, ka tas ir noticis ar magnētisma palīdzību, izmantojot masas centru, tādā veidā iegūstot viegli ceļošu spiedienu. Katrs pētnieks izteica savu minējumu, piemēram, Eds esot „lietojis sakrālo ģeometriju, Meisnera lauku, brīvo enerģiju, vienotā lauka teoriju, teleportāciju un astroloģiju”.

Interneta mājas lapā, kas veltīta Edam, ir redzami foto uzņēmumi, kuros Eds bieži vien pozējis ar burtiem ED.L. Pirmajā mirklī liekas, ka tas ir akronīms no viņa vārda un uzvārda, bet arī šie burti izraisīja milzu interesi un kalpoja par izpētes objektu. Metafiziķi pieļāva domu, ka burtu salikums ED.L. varētu būt alternatīva Einšteina formulai E="mc2. Savukārt mehāniskas dabas cilvēki šos burtus lasīja kā „Energy Derives from Leverage” („Enerģija nāk no sviras”). Numerologi saskaitīja divus faktorus — mērvienību un gravitāciju, jo ED.L. ir skaitlis 54,12(E="5," D="4" un L="12)" un tas nozīmējot augstākminētos lielumus. Atšifrējot uzvārdu, tiesa gan — amerikāniskā rakstības veidā, Leedskalnin, „tika atrasts Ozīrisa numurs, Zelta griezums un piecstaru zvaigzne”. „Levitācijas aizstāvji apgalvoja, ka ED.L. nozīmē „Elektro Diamagnētiskā Levitācija”, kad gravitācijas spēks tiek kompensēts individuālu atomu un molekulu līmenī”. Zinātniskajam izskaidrojumam šķipsniņu mistikas sniedz fakts, „ka vieta, kur atrodas Eda akmeņi, ir daļa no „Bermudu trijstūra”.” Tas ir tas pats trijstūris, kurā „kopš 1945. gada ir pazuduši vairāki simti kuģu un lidmašīnu, un vairāk nekā tūkstoš cilvēku. Lidmašīnu un kuģu pazušanā tika apsūdzēti gigantiskie ūdens virpuļi, jūras briesmoņi, metāna gāzes izvirdumi no okeāna, slepenas zemūdens civilizācijas un citplanētieši. Tika izvirzīta arī versija, ka „Bermudu trijstūrī” pazudušie ir ieslodzīti starp laika dimensijām, no kurienes nav izejas”.

Savus Akmens vārtus (Koraļļu pili) Eds pamanījās izveidot Bermuda trijstūra galējā rietumu punktā. Pētnieks Ričards L. Klārks domāja, ka tajā vietā, kur Eds iedzina dzelzs stieni, tādā veidā izvēloties savas būvniecības jauno vietu, „tobrīd atradās „Bermudu trijstūra elektromagnētiskā virpuļa punkts”. Varbūt 1940. gadā Eds pārstāja cilāt akmeņus tādēļ, ka šis virpuļa punkts pārcēlās dažas jūdzes tālāk. Tomēr šajā pētījumu jūklī tika palaists garām kāds vērtīgs fakts. Jāpiekrīt A. Mizišam: „Taču nezin kāpēc neviens nepievērsa uzmanību milzīgajiem trijkājiem, kur no vinčām nokarājās ķēžu virtenes. Ir saglabājušās fotogrāfijas ar diviem dažādiem trijkājiem, lielākais no tiem varētu būt vairāk nekā sešus metrus garš.” Pats Eds, atbildot uz izvirzīto maģisko paņēmienu teorijām, sacīja: „Mani paņēmieni ir vienkārši un labi. Ar šitiem trīšiem, rullīšiem un stabiem es varu pacelt līdz trīsdesmit divas tonnas”.

Ap 1943. gadu Eds pievērsās elektrības noslēpuma izzināšanai. Jāņem vērā tas, ka tolaik zinātnieki tā īsti nebija noformulējuši, kas ir elektrība. Eds nodevās šī jautājuma atrisināšanai. „No Eda sacerējumiem varēja spriest, ka viņš bija studējis arī Faradeju, Tomsonu, Rezerfordu, Maksvelu, Edisonu un Einšteinu”. Tiesa gan, Eds negāja viņu pavadā, viņam bija pašam sava galva uz pleciem. Eds „savāca magnētus, metināšanas stienīšus, kapara drātis, stikla pudeles, vecu radioaparātu detaļas, makšķerauklu tērauda pavadiņas, akumulatorus un citas pētīšanai nepieciešamās lietas”. Eksperimentiem bija nepieciešama elektrība, Eds to ieguva ar paštaisītu maiņstrāvas ģeneratoru. Tā kā Eds bija nostiepis kapara drāšu tīklu starp saviem varenākajiem akmeņiem, paklīda baumas, ka Eds ir vācu spiegs. „Amerika bija iesaistījusies Otrajā pasaules karā. Tikai trīs jūdzes no Eda Akmens vārtiem atradās Gaisa kara spēku Houmstedas bāze”. Kādu dienu pie Eda ieradās FIB aģents. Viņš nesaprata, kāpēc Eds nostiepis tik daudz drāšu, ja pašam mājās elektrības nav. Eds laipni izrādīja aģentam savu saimniecību un izrādās, ka drāšu tīkls bija savienots ar paškonstruētu kristālu radioaparātu, kas atradās Eda apartamentos. „„Šitās drātis man atļauj klausīties mūziku un ziņas par brīvu,” Eds paskaidroja.” A. Mizišs savukārt par Eda eksperimentiem, sākot ar akmens pārbīdīšanu un turpinot ar elektrības pētniecību, raksta: „Eksistē versija, ka Eds bijis saistīts ar ASV armiju un tās uzdevumā veicis šos eksperimentus. Turklāt viņa istabā atradies pašdarināts radiouztvērējs, un, tā kā Eds labi prata krievu valodu, viņš varēja sniegt noderīgu informāciju par uztvertajiem krievu raidījumiem. Lai pastiprinātu radiouztvērēja signālu, viņš uzslējis Mēness akmeni un Polārzvaigznes teleskopu.”

Kādu dienu (1951. gada 9. novembrī) Eds pie vārtiem piestiprināja zīmīti ar tekstu: „Going to hospital” („Dodos uz slimnīcu”) un devās prom. Pēc 28 dienām, naktī uz 1951. gada 7. decembri, kad Eds slimnīcas gultā bija aizmidzis, viņa gars atgriezās no kurienes nācis... varbūt uz Atlantīdu. Bet nekas jau nebeidzas — Andris Stavro kopš 1995. gada savākto materiālu ir apkopojis grāmatā „Koraļļu pils”, režisors Andis Mizišs veido filmu par Edu, Iveta Krūmiņa atsaucīgi dalās ar iegūto informāciju, nesen no Floridas atgriezās zintnieks Totis, kam ir sava versija par Koraļļu pili - balstīta uz magnētismu. Kopā ar Floridas latvieti Juri Nārunu viņi tur ir iekšā līdz matu galiņiem. Koraļļu pils gids Rejs Ramiress, 35 gadus meklējot likumsakarības, ir sagatavojis apjomīgu grāmatu par levitāciju un Koraļļu pili, kas gaida izdošanu. Edam ir vesela sekotāju virkne, kas dzīvē realizē un pārbauda Eda izgudrojumus, „mēģina atkodēt viņa sacerējumus”. Eds, viņa mīlas stāsts un viņa Koraļļu pils kalpojuši par iedvesmu, pirmāmkārtām, Bilijam Aidolam, kas 1986. gadā apmeklējot Eda pili, guva iedvesmu dziesmai Sweet Sixteen, kas „1987. gadā figurēja ASV un Lielbritānijas „Top Forty” tabulās un bieži skanēja arī Latvijā, kur neviens nezināja, ka populārā dziesma veltīta Edvarda Liedskalniņa mīlai”. Vispazīstamākais literārais darbs, kas tapis, iedvesmojoties no Eda akmeņiem, ir Džo Balarda grāmata Agnesi gaidot. Grāmatas autors piecpadsmit gadus pētīja Eda dzīves gājumu. Koraļļu pils teritorijā uzņemta Dž. Volkota filma Mežonīgās sievietes no Vongo, D. Višmanes(E. Brūkss) erotiskā filma Plikie uz Mēness, cīkstoņa El Santo jeb Svētā Nāves dūre un Karatē ekspertu niknums. Var neticēt, var noliegt, var smīnēt, var aizbraukt pārliecināties, bet, ja viens cilvēks pēc sevis atstāj tik daudz versiju, varbūtību un pavedienu, tas nav vienkārši tāpat.

Paldies: Ivetai Krūmiņai Andrim Stavro („Koraļļu pils”, R.: „Lauku avīzes izdevniecība”, 2005.) Andim Mizišam ( „Māksla Plus”, 2006. oktobris/novembris, 76. — 80. lpp.) dzirkstele.lv 02.03.2005., 05.12.2005 gulbenesbiblioteka.lv 09.12.2006. leedskalnin.com coralcastle.com