LIELĀ INTERVIJA: Jānis Vaišļa - Ir laiks sākt domāt... (1)

Viņa viedoklis var būt nesaudzīgs un dzeļošs, lai aizstāvētu sevi un savu ģimeni, būtu gatavs likt lietā dūres, viņš nebaidās sasmērēt rokas, palīdzot uz ielas pakritušai tantiņai, Jānis Vaišļa.

Jānis Vaišļa ik pa brīdim piesaka sevi jaunā ampluā - kā pasaules apceļotājs, radio raidījumu vadītājs, maijā dosies uz Serbiju, lai pārstāvētu Latvijas Eirovīzijas fināla konkursā. Un it visā, ko dara ir viena patiesība - saprast un pašattīstīties. 

 

 

 

Vai jūti dvēselē pavasari?

 

Es sajūtu pavasari, kad sievietes ielās sāk staigāt īsos svārkos. Psihologiem varētu būt pateicīga izpētes tēma - kāpēc Latvijā ir skaistākās sievietes? Skaistākas nekā, piemēram, Igaunijā, Anglijā. Latvijā sievietes pašas īsti neapzinās šo fenomentu un saka: „Tas tāpēc, ka mums ir laba gaume! Arī Filipīnās ir skaistas sievietes, bet tur toties nav blondīņu.

 

Protams, gaisā ir jūtama pavasara tuvošanās - vairāk saulītes, lielāka iedvesma strādāt. Ziemas pelēkajās dienās cilvēkam ir jāpiespiež sevi strādāt, pavasarī rodas papildus enerģija, vairāk vari izdarīt.Latvijā laika apstākļi ir ļoti atbilstīgi mūsu mentalitātei. Latvietim vajag ilgi nīkt aukstumā, lai varētu sakoncentrēties un pavasarī sevi kārtīgi izlikt.

 

Kā tu raksturotu vidusmēra latvieti, šajā laika periodā, valsts situācijā?

 

Objektīvi novērtējot, latvietis kopš valsts neatkarības atgūšanas ir izveidojis valsts iekārtu, kurā ir viss par ko sapņoja - ārzemju džinsi, krāsainie televizori, ārzemju mašīnas, medaļas otra puse - izveidojis valsti, kurā vairs nekam netic...

 

Bet bez ticības cilvēks vairs nevar dzīvot, nozīmē, ka tauta iet bojā. Esam zaudējuši principus, kas tautai bija svēti. Politika kļuva netīra aptuveni no 1995. gada, kad sākās privatizācija. Latvijā esam izveidojuši pēc Eiropas standartiem izglītības sistēmu, kur vērtība ir diplomam, nevis zināšanām.

 

Ieej lielveikalā un pavēro, cik plauktā ir produktu, kas ražoti Latvijā, kur latviešu cilvēks ielicis savu darbu un mīlestību. Tur vairs nav nekā no mūsu nācijas, varbūt tikai atsevišķa maizes produkcija.Nevar vairs ticēt laulātajam draugam, jo jebkurā brīdī viņš var aiziet, arī uz bērniem vairs nevar paļauties. Valstī vairs nav ģimenes institūta, kā nācija mēs izmirstam. Diemžēl to visu sev apkārt neredzam un neapzināmies.

 

Kāpēc tā?

 

Cilvēki ir kļuvuši akli. Pēdējos desmit gadus no masu mēdijiem tauta lielākoties ir barota ar spamu, tādiem šoviem kā "Dejo ar zvaigzni" vai "bez zvaigznes". Cilvēki vairs nedomā, viņiem ir labi tad, ja ir patīkami skatīties.Korporācijā dzēru alu ar saviem korporācijas biedriem, viņi pukstēja, ka neticot vairs šai valstij. Pavaicāju: „Ko tad jūs šeit sēžat?” Korporācijas jēga nav nodzerties, bet audzināt garu un attīstīties. Ja ko dari, tev ir jāapzinās, kāpēc to dari, jāsaskata jēga.

 

Ja cilvēks strādā ministrijā, no viņa rīcības atkarīga tauta, valsts, viņa uzdevums nav dot naudu, bet palīdzēt sakārtot lietas. Ja to nespēj, viņam tas būtu ar godu jāatzīst un jāatkāpjas.

 

Kas, tavuprāt, tautu sagaida tuvākā nākotnē?

 

Cilvēkam ir pašaizsardzības instinkts. Neesmu Nostradamus, bet, atskatoties vēsturē, cilvēcei gadsimta sākums parasti ir bijis revolūcijas laiks. Es ceru, ka šajā revolūcijā līderi nebūs cilvēki, kas tendēti uz varas iegūšanu un pašlabuma raušanu. Bet es neredzu pamatu pesimismam. Parasti, kad cilvēkam ir grūti, viņā no kaut kurienes rodas optimisms un spēks. Vienīgais, ko varu ieteikt cilvēkiem Latvijā, jāsāk domāt, jārada sevī mīlestība un jādod tā citiem. Tikai tad iespējama tautas atveseļošanās.

 

Kad sāk kustināt smadzenes, lietas sakārtojas, bet kamēr tikai virina muti - spamo par to, cik Godmanis ir stulbs, nekas nemainīsies. Valdība bez tautas neko nevar izdarīt...Taču - man ir jābūt motivācijai to darīt. Ja kaut ko vēlies no otra panākt, tev viņš jāmotivē, un tas bieži ir grūtākais.

 

Ikdienā centies norobežoties, saglabāt vienaldzību pret apkārtējā pasaulē notiekošo?

 

Nekādā gadījumā! Ja uz ielas redzu tantiņu, kas pakritusi, pieieju klāt un palīdzu piecelties. Es no tā nekautrējos, nebaidos sasmērēt rokas. 

 

Man nav priekšrakstu, kā un kam palīdzēt, uz ielas naudu nedodu, bet pie baznīcas iedodu.

 

Izbaudi iekšēju gandarījumu, ka esi izdarījis labu darbu?

 

Gandarījumu izjūt pēc seksa, nevis tāpēc, ka izdari labu darbu. Nav tā - izdaru labu daru, man par to pienākas medaļa. Labs darbs ir dzīvot labu dzīvi, jārīkojas pēc saviem principiem un morāles.Šādi mani ir mācījusi māte. Arī dzīve ir mani mācījusi - ja kāds apvainos vai apdraudēs mani vai manu ģimeni, varu arī iedot pa purnu. 

 

Kad tu pēdējo reizi kāvies?

 

Aizstāvoties ir gadījies, taču ar to nav jālielās. Tā ir neadekvāta agresijas forma. Iesist ar kulaku vai cirst ar zobenu, lai nogalinātu, ir viens un tas pats, tikai ierocis ir atšķirīgs. Apzinoties, cik vērta ir cilvēka dzīvība, nekad negribēsi nogalināt. Viena lieta - ja cilvēks ir gatavs nogalināt savas pārliecības dēļ, tā dēvētais Svētais karš, kas tik raksturīgs musulmaņiem. Taču es nespēj saprast, kāpēc latviešu karavīri ir gatavi nogalināt, tikai tāpēc, ka viņiem par to maksā Ls 500,00 vai 1000 latus, svešā valstī, īsti nesaprotot, kāpēc to dara. Mūsu valstij tas ir vajadzīgs tikai tāpēc, lai mēs būtu respektējami citu acīs, jo kāds ir izdomājis, ka tā jādara. Bet latviešu karavīri ir laimīgi, jo viņiem par to maksā, ar naudu ko nopelna savā dzimtenē nevar uzturēt savas ģimenes.

 

Un kāds ir tavs viedoklis par psiholoģiju?

 

Psiholoģija - tās ir sagremotā veidā garīgās zināšanas, reliģija. Psiholoģijas zinātnes izveidotāji cenšas ieskaidrot, ka psiholoģija ir zinātne, kas cilvēkam var palīdzēt ciešanās. Cilvēkam neviens nevar palīdzēt ciešanās, tikai viņš pats sev var palīdzēt. Nav zāles pret atkarību, alkoholismu... Cilvēkam ir tikai gribasspēks, un ar to var izdarīt visu. Mēdiji ziņo par zēnu, kurš 16 gadu vecumā ir nozagts, un tagad atrasts. Ar bioloģisko māti un jaunieti strādā psihologs. Ko šādā situācijā var palīdzēt psihologs? Paturēt rociņu? Cilvēki nesaprot, ka ir dabas likumi, kas visu saliek savās vietās. 

 

Uz psiholoģiju skatos reālistiski, nekā kā to pasniedz žurnāls "Cosmopolitan". Lielākajā sabiedrības daļā izpratne par psiholoģiju ir līmenī - Noņemu lāstu vai attīru čakras, un tās ir pilnīgas muļķības.Mani sajūsmina eiropiešu centieni sekot austrumniekiem. Austrumos Joga ir dzīvesveids. Tas ar ko nodarbojas Eiropā nav joga, bet fiziska staipīšanās.

 

Iegūsti vienu izglību pēc otras... Cik augstskolu tev īsti ir?

 

Esmu mācījies četrās, piecās augstskolās. Gadu studēju politoloģiju Vācijā, psihologos pašlaik palicis tikai nokārtot valsts eksāmenu, mans viedoklis par psiholoģiju ir skaidrs.Šogad beigšu jurisprudences studijas. Mācos nepārtraukti. Kamēr spēj, ir jāmācās, lai vēlāk būtu, kur šīs zināšanas pielietot.

 

Daudzi cilvēki, beidzot augstskolu, pārstāj kustināt smadzenes, domāt. Tiklīdz cilvēks vairs nemācās, nenodarbina smadzenes, viņš sāk novecot. To var redzēt dzīvē - aizejot pensijā, cilvēks ātri noveco. Ja turpina strādāt, ilgāk ir sparīgs un domājošs. 

 

Vērtē sevi kā gudru cilvēku?

 

Esmu pātīgs, bet neesmu načitanijs. (No krievu valodas daudz lasījis, izglītojies). Ja man liktu salabot mehānismu, no kura nav ne mazākās sajēgas, es pavadītu daudz laika - izjauktu, saliktu kopā, vairākas reizes kārtīgi nolamātos, bet es to salabotu. Ja man vajadzētu nodarboties ar ķirurģiju, arī to iemācītos. 

 

Vai tevi interesē sabiedrības viedoklis - par sevi kā par atpazīstamu personu, lasi komentārus internetā?

 

Interneta komentāri nav sabiedrības viedoklis. Tie, kas raksta ķengājošos komentārus, manuprāt, ir dziļi nelaimīgi cilvēki. Tā ir nepareiza seksuālās enerģijas sublimācija. Nevaru iedomāties, kas mani varētu piespiest anonīmi rakstīt internetā ķengājošus komentārus par valdību vai kādu sabiedrībā zināmu cilvēku. Gaidīt, lai kāds cits atsaucas - nosauc mani par stulbeni, tērēt laiku kaut kādai bezjēdzīgai sarakstei. Un cilvēki dzīvo šajā pasaulē!!! 

 

Šobrīd daudz tava laika aizņem gatavošanas Eirovīzijas konkursa finālam?

 

Notiek gatavošanās, bet man tā nav īpaši apgrūtinoša. Protams, tas ir banāls un stulbs pasākums, bet ja man piedāvā iespēju izbaudīt jaunas emocijas un iepazīties ar jauniem cilvēkiem, nekad no tā neatsakos. Piekritu, jo dziesma šķita pietiekami interesanta. Ja man piedāvātu dziedāt kādu no tām gaudu dziesmām, kāds mūsu dziedātāji bieži piesaka Eirovīzijai, nekādā gadījumā nepiekristu.Apzinos, ka man jāpārstāv Latvija, godam jāveic sev uzticētais uzdevums.

 

Vai brauc, lai uzvarētu?

 

Protams, zaudēt es nebraucu!