LIELĀ INTERVIJA: Pēteris Kvetkovskis (12)

P.Kvetkovskis ir Latvian folk/pagan metal band SKYFORGER - vokāls, dziesmu teksti, ģitāra, folkinstrumenti. Un arī ticība tam, ka viss mainās, ja vien cilvēks spēj un vēlas paskatīties, kas ir tur tālāk aiz ikdienas horizonta, kas ir bijis cilvēces vakardienā un kas būs mūsu radītā rītdienā.

 

 

Pēteris skolā ir bijis pūtēju orķestra dalībnieks, bet ģitārspēli apguvis pašmācības ceļā. Melnais darbs viņam ir daļa ikdienas, lai varētu tās otru pusi veltīt mūzikas radīšanai, vēstures izzināšanai, folkloras pētīšanai un SKYFORGER koncertēšanai.

 

 

 

SKYFORGER ir smagā metāla grupa, kas pēdējos albumos akcentē latviešu vēstures motīvus un izmanto tautas melodijas. Akcents uz latvisko, bet no tā izriet jautājums — kāpēc grupas nosaukums nav latviešu valodā?

 

Pirmkārt, tāpēc, ka pašā sākumā dziesmu teksti bija angliski, tāpēc arī nosaukums likumsakarīgi tika izvēlēts angļu valodā. Otrkārt, ņemot vērā, ka uzstājamies arī ārzemēs, tad tur cilvēkiem ir grūti latviski saprast un izrunāt. Vienkāršāk ir izvēlēties starptautisku nosaukumu, kas būs arī vieglāk atpazīstams. Tāda tā ideja, saprotams, ka mīkstos burtus un garumzīmes ārzemnieki nespēs arī izrunāt. Tad visu laiku mums prasītu, kā jāizrunā, kā arī izdomātu savas interpretācijas.

 

Kā sākās Tavas grupas ceļš uz ārzemju skatuvēm?

 

Sākās no mazumiņa, kad kāds uzaicina un mēs aizbraucam un nospēlējam, tad tur kāds pamana un atkal uzaicina vēl kaut kur spēlēt. Vienvārdsakot, tie kontakti tā arī aiziet, un praktiski tā arī sanāk, ka pārsvarā aicina, nevis mēs paši meklējam, kur iesaistīties.

 

Mums Vācijā ir cilvēks, kas bīda visu uz priekšu, jo sākumā mēs uztaisījām ierakstu un izsūtījām to uz dažādām kompānijām, no kurām kāda bija ar mieru izdot albumu, jo iepatikāmies. Smagajā mūzikā tas ir vienkāršāk, bet es nezinu kāpēc tā. It kā tas underground visu laiku darbojas, bet, piemēram, ja spēlē roku vai rokmūziku, tad ir grūtāk izsisties uz ārzemēm. Piemēram, metālmūzikai ir daudz kompāniju, kas izdod ierakstus, taču viņi nav orientēti uz pelnīšanu, jo zina, ka šajā jomā lielu peļņu nav iespējams gūt. Tur vairāk darbojas, ja patīk un ir vēlme kaut ko radīt. Rokā, popā tur vairāk ir naudas lietas un, iespējams, tāpēc grūtāk izsisties.

 

Kāda ir publika, ja to salīdzina, spēlējot Latvijā un spēlējot ārpus valsts robežām?

 

Publika gan Latvijā, gan ārzemēs ir tāda pati, jo praktiski cilvēki visur ir vienādi, vienīgi tas, ka runā dažādās valodās.

 

Kā tika nolemts saistīt SKYFORGER radīto mūziku ar vēstures motīviem, veidojot CD kā konkrēta laika posma spoguli?

 

Man pašam ir interese par vēsturi, par Latvijas vēsturi īpaši. Tā kā tas viss tā veidojās, nolēmu to likt arī savā mūzikā iekšā. Vismaz toreiz tas bija oriģināli, jo neviens cits ne ar ko līdzīgu nenodarbojās. Tā arī tās tēmas aizgāja, lai nebūtu vienkārši kaut kas salipināts. Tā, kā mēs to sākām darīt, bija interesanti gan pašiem, gan klausītājiem. Mūzika kļūst interesanta tajā mirklī, ja tur iekšā ir kāds pamats vai pat stāsts.

 

Kā ir ar patriotisma devu Tevī, Tavā mūzikā?

 

Tad, kad mēs sākām darboties, mums šķita, ka būs švaki tās lietas, jo man pašam kādreiz bija tāda attieksme, ka senie latvieši baltos kreklos un ar pastalām kājās skraidīja. Tad, kad paši sākām spēlēt senlatviešu kreklos, redzējām, ka arī jauniešus tas piesaista.

 

Esmu novērojis, ka mūsu mūzikas ietekmē daudzi jaunieši ir sākuši interesēties par Latvijas vēsturi. Manuprāt, kopējā līmenī ar patriotismu ir tā, kā tam vajadzētu būt, jo ne jau visiem ir jābūt patriotiem un jāsit pie krūts, bet tikai tiem, kurus tas piesaista un kam patīk. Uzspiest to nekādā gadījumā nevajadzētu, jo kam, piemēram, interesē Amerika, lai interesē.

 

Kāda ir Tava attieksme pret to, ka tiek diskutēts par latviešu vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta izveidi skolās?

 

Jā, es to atbalstu. Salīdzinoši, kad es mācījos skolā, no Latvijas vēstures praktiski nekā nebija. Bija tikai Krievijas vēsture, par Latviju tur bija tikai pāris vārdi. Es domāju, par sliktu tas nav, jo mūsdienās lielākoties vēsturi skata no lielo valstu problēmām: Anglijas, Francijas un Vācijas vēsture... Bet, ja jau tu esi latvietis, tev jāsāk ar savas vēstures izzināšanu. Tas ir tikai apsveicami.

 

Un kā ar diskusijām, kas nemitīgi virmo sabiedrībā par dažādiem vēstures notikumiem, to atšķirīgo interpretāciju, piemēram, par okupāciju?

 

Es domāju, ka pēc būtības tā arī ir, ka tas laiks ir aizgājis. Malt visu laiku šīs lietas ir bezjēdzīgi, jo no runāšanas nekas jau nemainīsies. Paaudzes taču mainās, un viss jau ir beidzies, vairāk atpakaļ nedabūt. Tas tāpat kā vācieši sūdzas, ka viņus visu laiku neliek mierā par Hitleru, jo ir jau uzaugusi cita paaudze, kurai nav nekāda sakara ar to laiku, bet tik un tā tiek runāts par nacistiem. Tas ir līdzīgi kā pie mums ar okupāciju. Tā ir tukša runāšana, ar ko neko nevarēs panākt.. Nav vajadzības, kas bijis, bijis, jo vajadzēja tad darīt, vienīgais varbūt sodīt caur tiesām tos, kas superslepeni ir slepkavojuši cilvēkus vai čekistus kaut kādus. Tā varbūt, bet to, lai krievi brauc projām un līdzīgas lietas skandināt, tas tāda bļaustīšanās vien ir.