LIELĀ INTERVIJA - Ozols (6)

"Īpaši neiespringstu par stilu. Esmu jauns cilvēks, kuru interesē mode un mūzika, no tā arī izriet mans ģērbšanās stils. Esmu tāds pats kā ikviens no planētas iedzīvotājiem - guļu, ēdu un uzvedos. Patiesībā esmu ļoti vienkāršs cilvēks."

 

 

Kādu mesidžu centies aiznest cilvēkiem ar savu jauno albumu "Neatkarība"?

Albums ir tapis ilgā laika posmā – piecus gadus. Šajā laikā dzīvē ir bijuši dažādi periodi, tāpēc arī dziesmās ir dažādas noskaņas. Albuma un tituldziesmas nosaukums ir "Neatkarība". Galvenā doma ir par mentālu un materiālu neatkarību, lai es būtu brīvs no bosa, kas var mani dresēt, būtu neatkarīgs no izdevējiem, žurnālistiem.

Taču manās dziesmās – tā ir tikai mana pārliecība par dzīvi... Es neko nesludinu un nevienam neko nepiedāvāju...

Vai ikdienas dzīvē ir daudz lietu, kas tev liek justies saistītam, ierobežotam?

Es darbojas kā izplatītājs vairākām apģērba līnijām, taču esmu ķēdes posms, jo esmu atkarīgs no ražotāja. Pilnīga neatkarība būtu ražot pašam... Pašlaik ir projekts, sadarbojoties ar ražotājiem Āzijā, - šajā pavasarī sāksim ražot savu apģērbu līniju.

Tas būs jauns apģērba zīmols Ozols?

Žēl, ka jūs ar mani tik primitīvi runājat... Neviens pasaulē atpazīstams cilvēks, izstrādājot zīmolu, nesauc to savā vārdā, piemēram, Kurts Kobeins. Jaunā apģērba zīmola nosaukums ir Be!!! Esi!!! Tā ideja ir: ar vārdu, uzvārdu un personas kodu tu esi tikai maza skudriņa skudru pūznī. Taču, ja esi kreatīvs, ģenerē idejas, radi, tad TU ESI...

Zīmolā būs atsevišķas apģērba līnijas – Be creative – īpaši radošs un novatorisks dizains, Be b boy – apģērbs domāts breikeriem, Be MC – apģērbs hiphopa kultūras pārstāvjiem, Be Eighties – apģērbs, kas pauž 80 gadu kultūru...

Vai tu, kā skatuves personība, īpaši izkop savu stilu, leksiku?

Īpaši neiespringstu par stilu. Esmu jauns cilvēks, kuru interesē mode un mūzika, no tā arī izriet mans ģērbšanās stils. Esmu tāds pats kā ikviens no planētas iedzīvotājiem - guļu, ēdu un uzvedos. Patiesībā esmu ļoti vienkāršs cilvēks.

Tomēr tevi bīda vēlme atšķirties, būt oriģinālam?

Man ir 29 gadi, fiziski un mentāli jūtos labi. Eju dzīvē ceļu, ko esmu izvēlējies... Ne man spriest: tas ir pareizs vai nepareizs... Daru to, kas man patīk, īpaši neiedziļinos, vai tāpēc esmu atšķirīgs. Kā mūziķis esmu nonācis mēdiju uzmanības lokā, un tāpēc vēlos, lai to, kas tiek publicēts presē, saskaņotu ar mani. Es uzskatu:  tas nav korekti, ka presē publicē bildes un rakstus, ko neesmu akceptējis.

Pat šobrīd, kafejnīcā malkojot kafiju, tavs runas stils un izturēšanās ir ļoti reperiska... Vai tāds esi arī ikdienas dzīvē?

Diemžēl vai par laimi, ikdienā man sanāk ļoti daudz strādāt - no rīta 9 pieceļos un līdz vēlam vakaram vienā skriešanā. Tāda ir kļuvusi arī mana būtība.

Parasti sev uzkrauju baigi daudz - jaunajam albumam Neatkarība lielā mērā pats esmu projekta koordinators un prezentācijas pasākuma organizētājs. Man patīk lietas darīt pašam, nevis deleģēt citiem.

Cik svarīga ir materiāla neatkarība?

Pēdējos piecus gadus jūtu, ka materiāli esmu nostājies pats uz savām kājām. Esmu vienkāršs cilvēks, arī manas vajadzības ir samērā pieticīgas. Protams, es priecātos par māju Maiami. Bet, galvenais, lai nav tā, ka nevaru nomaksāt komunālos pakalpojumus, kafejnīcā nopirkt kafiju, ka jāaizņemas nauda. Zinot, kā esmu strādājis pēdējos gadus un cik daudz ielicis, šāda situācija man būtu ļoti bēdīga.

Kad man bija 15, 16 gadu, biju atkarīgs no apģērba, visu naudu, kas man bija, iztērēju drēbēs.. Ļoti daudz laika pavadīju second hand veikalos, meklēju dažādas interesantas lietas, tur arī aizgāja visa nauda.

Vai tad Second Hand veikalos kaut ko var atrast? Man nekad tur nav izdevies neko atrast....

Tad man jūs ir žēl. Tas liecina, ka jums ir ļoti šaurs skats uz dzīvi, ja neko nevarat atrast Second Handos. Bet varbūt jūs tur nevarat morāli atrasties? Esat ielikusi sevi rāmjos, neesat brīvs cilvēks.... Ar to nav jālielās!

Second Handā var atrast ļoti daudz labu lietu. Air Max  apavus, kas veikalā maksā Ls 150, var nopirkt par Ls 3,00.

Vai iegūt neatkarību nozīmē arī visai pasaulei pateikt – man pie kājas?

Dzīvei noteikti nē...

Vai tevī ir kaut kas no huligāna?

Jā, jā! Dažkārt pārāk tieši saku, ko domāju. Citi tā neatļaujas. Hiphops starp mūzikas žanriem ir huligāns, -  par lietām, ko redz sev apkārt, runā daudz asāk, nerēķinoties ar sekām... Hiphops ir emocionāls, uzreiz sit ar dūri pa galvu... ‘Bļeģ, tu zini...’

Hiphopā emocionāls ir teksts vai mūzika?

Es varu jums oponēt, ka hiphops nav muzikāls... Hiphops ir ļoti dažāds - jazz hiphops, soul hiphops, street hiphops. Hiphops ir paņēmis sevī no visiem mūzikas žanriem – roka, džeza, blūza, popmūzikas, deju mūzikas. Hiphopam nav robežu, tajā var izmantot kaut simfonisko mūziku vai latviešu tautas mūziku... Esi brīvs!

Latvijā ir laba augsne hiphopa attīstībai?

Hiphopa fanu šeit ir daudz. Bet Latvija ir maza, tādēļ ir ļoti maz iespēju attīsties.

Vai neesi domājis par iespējām startēt ārpus Latvijas?

Īpaši neraujas prom no Latvijas, jo ir lietas, kas mani šeit tur. Uzņēmējdarbība. Drīzumā ir paredzēts projekts – ar jazz grupu "Very Cool People", iespējams, muzicēsim visā Baltijā. Tā, protams, nebūs mūzika latviešu valodā, bet angļu valodā. Tad jau var notikt viss kaut kas.... Var izdoties vai neizdoties – es par to īpaši neiespringstu. Esmu gatavs eksperimentēt.

Pats uz savas ādas esi izjutis rajonu dzīvi?

Esmu nācis no Pārdaugavas. Dzīvoju Mārupes ielā, bloku mājā. Netālu bija armijnieku mājas. Apkārtējā sabiedrība 90% bija krievvalodīgie. Esmu bijis daļa no šī sabiedrības slāņa. Taču neesmu tusējis kompānijās, kur kopīgi bajānu liek vēnā. Priekšstats par rajonu dzīvi pie mums ir ļoti uzpumpēts. Latviju šajā ziņā nevar salīdzināt ar Ameriku. Latvijā tas ir tāds PR. Tāpēc es jau sen dziesmās vairs nepieminu rajonus.

Kad pēdējo reizi kāvies?    

Boksa treniņā. Savulaik trenējos boksā piecus gadus, pēc tam pārtraucu, tagad esmu sācis atkal. Man patīk boksa filozofija – galvenais ir nevis uzbrukt, bet mācēt sevi pasargāt, būt neaizskaramam. Boksā ir jāspēj ātri izvērtēt situācija. Bokss arī prasa ļoti labu fizisko izturību – liela daļa nodarbības ir treniņi – stiepšanās, skriešana, lekšana ar lecamauklu.
    
Kas tevi iedvesmo dziesmu rakstīšanai?

Dzīve – skatos televizoru, lasu presi, internetu. Mani iedvesmo ikdienišķas dzīves situācijas, notikumi, pārdzīvojumi, kas raisa emocijas, - gan pozitīvi, gan negatīvi. Izfiltrēju to visu caur Ģirtu Rozentālu, un tā rodas dziesmu teksti. Visbiežāk rakstu dziesmas rītos, tas ir labākais brīdis, kad var koncentrēties kaut ko darīt. Ir pacilājoša sajūta, ka esi saņēmies un kaut ko izdarījis.

Tevi interesē literatūras klasiķu meistardarbi?

Nekad neesmu bijis literatūras fans. Bet es apzinos - kā cilvēkam, kas raksta dziesmu tekstus, lasīšana man ļoti palīdzētu izkopt, pilnveidot valodu. Bet diemžēl nav laika lasīt.

Viegli uzticies cilvēkiem?

Pārāk viegli neuzticos... Mēģinu sajust cilvēku, saprast, cik daudz ar viņu var runāt.

Vai bieži gadījies tapt piečakarētam no citiem?

Dažādas sīkumos ir gadījies, bet tā nopietni neviens nav piečakarējis. Ir cilvēku kategorija, kas uzskata, ka šādi jākārto lietas. Bet tur neko nevar darīt, katram savs krusts jānes. Savos gados es vairs ne par ko nebrīnos, vienkārši eju tālāk...

Esi vīlies dzīvē?

Neesmu vīlies, vienkārši abas acis atvēris vaļā... Es redzu, ka jaunas meitenes staigā pa klubiem un meklē bagātus vīriešus.

Tādu tu redzi pasauli?

Tādu mēs pasauli veidojam kopā... Jūs varbūt uzturaties citā sabiedrībā un neredzat, to, ko var redzēt klubos...

Klubos uzturies darba darīšanās vai tusē?

Klubos es nestrādāju un netusēju. Ar draugiem atpūšos pēc darba nedēļas, lai izjustu citu atmosfēru – klausos mūziku, padejoju. Tas var būt jazz klubs, klubs, kur skan r'n'be vai hausmūzika, kāds alternatīvās mūzikas pasākums. Es sevi neierobežoju, tas mani tikai padarītu nabadzīgāku.

Vai tevi kādreiz pārņem skumjas?

Arī man ir nācies pieļaut dzīvē kļūdas - mūzikas karjerā, privātajā dzīvē, biznesā ir bijušas sāpīgas kļūdas. Kad sāc domāt, cik daudz esi ieguldījis, un kur varētu, ja nebūtu kļūdījies, kļūst skumji...

Kādas sievietes tevi saista?

Sieviete, kurai ir savs viedoklis, kopta, erudīta, atraktīva... Matu krāsai nav nozīmes.

Spēj sevi iztēloties kā ģimenes cilvēku – gādīgu vīru, trīs bērnu tēvu?

Jā. Ja satiktu sievieti, par kuru būtu pārliecināts, ka spēsim būt kopā... Būtu gatavs pieslīpēties, kaut ko mainīt savā raksturā.

Pagaidām man līdzās nav šādas sievietes, un es vienkārši dzīvoju savu dzīvi... Viss notiek, kad tam ir jānotiek... Nav vajadzīgs mākslīgi ietekmēt apstākļus.

Manā dzīvē ir bijuši periodi, kad esmu dzīvojis ar kādu sievieti, bet agrāk vai vēlāk esam izšķīrušies. Lai dzīvotu kopā, diviem cilvēkiem daudz kam ir jāsakrīt, attiecībās jābūt harmonijai.

Kāda ir bijis iemesls, kādēļ attiecības izjukušas?

Attiecībās iestājusies rutīna... Viens no partneriem nav bijis tik pārliecināts par šīm attiecībām... Arī, ja cilvēks attiecībās ļoti cenšas apliecināt savu es, nekas labs nevar sanākt...

Esi darījis pāri sievietēm?

Jā esmu. Kad man bija attiecības ar sievieti, satikos ar citām. Acīmredzot jutu, ka šīs attiecības nav priekš manis.

Cilvēks savā būtībā ir atkarīgs – no ēšanas, seksa, attiecībām... No kā tu esi atkarīgs?

No situācijām. Ja situācija iegriezīsies manu par labu, viss būs ok. Bet vispār: nav nekā tāda, no kā es dzīvē nevarētu atteikties.