FOTOSTĀSTS: Džonijs Salamanders (6)

Pirmie Līgosvētki

Tie ir mani pirmie Līgo svētki - te esmu apmēram trīsarpus mēnešus vecs. 

Tas ir mans tētis. Ļoti foršs cilvēks, man viņa ļoti pietrūkst. Tas ir Liepājā.

Čells

Baigais paraugbērns, ar prievīti apsaitēts. Es čellu mācījos spēlēt astoņus gadus. Tā pa īstam čellu es iemīlēju tikai pēdējos trijos gados. Pirmos piecus gadus čellu es uztvēru kā milzīgu lielu kasti, ar kuru man ir jāiet uz skolu un atpakaļ. 

Jāsaka godīgi, ka esmu ļoti priecīgs, ka vecāki mani sūtīja uz skolu mācīties čellu, jo tas instruments ļoti izkopj dzirdi. Čellu spēlēt - tas nav tā, ka uzliec rokas uz ladām, un notis jau ir gatavas. Tur pašam ir jāmeklē un jāklausās. 

Čells ir instruments, kas mani piespieda atteikties iet ārā, braukāties ar riteni, spēlēt futbolu. Visvairāk es pārdzīvoju to maija mēnesī, kad vakari jau bija gaiši un visi bērni līdz vēlam vakaram pa lauku, bet man jāspēlē čells...

 Meldras piedzimšana

Mēs toreiz trijatā dzīvojām kopmītnes istabiņā 8 kvadrātmetros. Tur bija tikai dīvāns, tv galdiņš, zem kura bija Meldras lācīši un cita garderobe, otrā stūrī bija Meldras gultiņa, un viss. Durvīm priekšā bija pielikts maziņš škapelis, lai nav tā, ka nāk iekšā pa durvīm un atduries gultā. 

Meldruks te ir knapi piedzimis. Tas ir 1987.gada pavasaris. 

Šī man ir viena no tuvām bildēm, ļoti patīk.

 IZLAIDUMS

Tas ir mans izlaidums no konservatorijas 1992. gadā. Tur ir mans mammuks, mans tētis, es, priekšā mana burvīgā meita Meldra, tas viņai bija eņģelīša vecums. Tālāk ir sieviņa Dace, viņas māsa Līva un mana sievasmāte Biruta, - kas  bija mana skolotāja Liepājas Emīļa Melngaiļa mūzikas vidusskolā. Konservatorijā es mācījos kordiriģēšanu.

 "Salamandra"

Manas grupas „Salamandra” viens no pirmajiem koncertiem, kurš notika klubā „Vecrīga”. To toreiz apmeklēja rekordliels apmeklētāju skaits – tajā zālītē sanāca 450 cilvēki. Tas ir 1987. gads.

Izbraukumā

Siguldā pie pils. Mēs diezgan bieži izbraucām, dauzījāmies un jauki pavadījām laiku.

 "Sexy Legs" 2

Londonā „Red Bus Studio”, laikam 1999. Pie pults ir Lens Deiviss. Aiz viņa sēž viņa asistente. Pie šādas pults tika samiksēts mans pirmais albums „Sexy Legs”. Man bija tāda iespēja, jo pa draugam - saliekot kopā izmaksas, tas būtu maksājis tikpat, cik šeit, tāpēc es izdomāju braukt uz Londonu.

Amerika

Bilde kopā ar Filipu Baionu, kas vienu laiku bija Stīva Vai basģitārists. Otrs džentelmenis, kuram es neatceros ne vārdu, ne uzvārdu, bija grupas „Megadeath” ģitārtehniķis. 

Tas ir 2002.gads, Losandželosas mūzikas akadēmijā, kur es mācījos vienu mēnesi vasaras programmā. Tur es papildināju zināšanas ģitārspēlē. Amerika man bija nozīmīgs dzīves posms – salika man daudz ko pa vietām. Ja man tagad būtu 20 gadi, es nedomājot brauktu uz turieni. Man ļoti patīk Latvija un viss, kas šeit notiek, bet, ja tu gribi nodarboties nopietni ar mūziku un lai tas nepaliek kā hobijs, tad tev ir vajadzīgi lieli un plaši klausītāju lauki.

 "Mūzika"

 Mūsu ar Meldru otrā kopējā albuma prezentācija. Albuma nosaukums bija „Mūzika”. Tas ir viens moments no instrumentālās daļas.

"Invitation to the Wonderland"

Mūsu videoklipa filmēšana dziesmai „Invitation to the Wonderland”, kas pagājušogad kruķījās Latvijas Mūzikas kanālā. Tas bija smuks nobeigums mūsu kopējai darbībai kopā ar Meldru, jo pēc mēneša viņa jau brauca projām mācīties uz Londonu. Projekta nosaukums bija Johny Salamander & Meldra. No kreisās: grupas basģitārists Atis Kupruks, taustiņnieks Einārs Vervele un tā brīža grupas bundzinieks Edgars Viļums.

 Ģimene

Viens brīdis, kad mēs visi dauzāmies. Meldra pretskatā mūs visus fotografē. Mēs dauzījāmies pa Venstpili pirms Eirovīzijas otras atlases, kur dziedājām Robeta Velsa dziesmu. Šī bilde tapa uz ielas.

Eirovīzija